Dolgopolovs: sabiedrība būs jāinformē par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem pārkāpumiem

Pavasara sesijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas nosaka pienākumu konkrētām institūcijām informēt sabiedrību par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem pārkāpumiem un nosaka skaidrāku regulējumu, kā valsts amatpersonas var savienot amatus.

Grozījumi liberalizē amatpersonu iespējas ieņemt amatus sabiedriskajās organizācijās, piemēram, nozares biedrībās, stāsta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs norāda, ka komisija aizvadītajā sesijā strādāja arī pie grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kas nodrošinās reģionu attīstītības procesu nepārtrauktību. "Tas atvieglos komersantu un investoru darbību, jo nepārtrauktība ir svarīgs nosacījums, lai konkrētā reģionā attīstītu uzņēmējdarbību. Iepriekš bija izveidojusies situācija, kad pašvaldība nevar izskatīt būvniecības ieceres, jo jaunais teritorijas plānojums nav piemērojams, bet iepriekšējais vairs nav spēkā. Tādējādi bija nepieciešami grozījumi, nosakot, ka iepriekšējie saistošie noteikumi ir piemērojami līdz jauno noteikumu pieņemšanai," skaidro komisijas priekšsēdētājs.

Komisija aktīvi strādāja pie Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, kas noteiks priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. "Tie ir grozījumi arī Vēlētāju reģistra likumā, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz jaunas normas priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanā, kā arī grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz samazināt saņemto ziedojumu apmēru," uzsver S.Dolgopolovs. Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, saturiski apvienojot līdzšinējās kārtības un precizējot to tiesisko regulējumu. Pašlaik priekšvēlēšanu aģitāciju regulē vairāki atsevišķi likumi.

Reaģējot uz iedzīvotāju saņemtajām sūdzībām, komisija pievērsa uzmanību mājokļu jautājumiem un pašvaldību darbam - uz sēdēm tika aicināti atbildīgās ministrijas, Valsts kontroles un pašvaldību pārstāvji. Komisijas deputāti Jūrmalas domi aicināja steidzami uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem, bet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēlas redzēt skaidru reģionālo politiku par pašvaldību attīstību.

Komisija pabeidza darbu pie diviem likumprojektiem: alternatīvā likumprojekta - grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā, ko Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā, kā arī grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu.

Tāpat komisija atbalstīja grozījumus Arhīvu likumā, ko Saeima pieņēmusi pirmajā lasījumā. Grozījumi paplašina to personu loku, kas var piekļūt atsevišķiem arhīvu materiāliem, piemēram, izmeklēšanas lietas par personām, kuras no 1940. līdz 1990.gadam tiesātas par politiskiem noziegumiem, kā arī bijušās Latvijas Komunistiskās partijas augstākās vadības personu lietas. Pašlaik likums liedz pētniekiem bez doktora grāda piekļūt šādiem arhīvu materiāliem. Tomēr daudziem speciālistiem bez doktora grāda - muzeju un bibliotēkas speciālistiem, studentiem - pētniecības nolūkos nepieciešama pieeja šiem materiāliem, jo viņi pēta tēmas, kas saistītas ar represijām, nacionālās pretošanās kustību un holokaustu.

Aizvadītajā sesijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija strādāja pie Nacionālā plāna attīstības uzraudzības - aizvadītas astoņas apakškomisijas sēdes, kurās notika diskusijas ar ekspertiem, lai deputāti aktīvi varētu sekot līdzi plāna izstrādei, akcentē S.Dolgopolovs. Savukārt, lai risinātu komunālo parādu problēmas, Mājokļu apakškomisija strādājusi pie grozījumiem Civilprocesa likumā, Dzīvokļa īpašuma likumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Maksātnespējas likumā.

Kā galvenos uzdevumus rudens sesijā S.Dolgopolovs min darbu pie likumprojektiem, kas saistīti ar vēlēšanu regulējumu un mājokļu jautājumiem.

Aizvadītajā pavasara sesijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai notikusi 21 sēde, kurās deputāti strādāja ar divdesmit likumprojektiem. Komisijā strādā 12 deputāti.