Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien pieņēma tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju.
To premjers šodien paziņoja žurnālistiem pēc tikšanās ar ministru.
Tiekoties ar ministru, pārrunāts, ka koalīcija turpina strādāt un kādi ir nākamie soļi. Dombrovskis ar Bērziņu ir vienojušies, ka abām partijām ir jāsatiekas un jāizrunā savstarpējā sadarbība. Viņš arī uzsvēra, ka svarīgi ir tas, ka nacionālā apvienība ir gatava turpināt darbu valdībā un abu partiju tikšanās varētu notikt pirmdien, 25.jūnijā.
"Acīmredzot ir bijušas kādas kļūdas komunikācijā, atsevišķas izpratnes par jautājumiem, kas pie šīs situācijas ir novedis," sacīja premjers, piebilstot, ka "Vienotība" ar nacionālo apvienību politisko konsultāciju laikā koriģēs sadarbības mehānismus.
"Galu galā ir jāturpina strādāt. Ir daudz būtisku jautājumu attiecībā uz valsts ekonomisko attīstību un finansiālo stabilitāti," teica valdības vadītājs. Savukārt Bērziņš vēlreiz apstiprināja, ka nacionālā apvienība ir gatava turpināt darbu valdībā, taču ir nepieciešams precizēt sadarbības līgumu jautājumā par atšķirīgām izpratnēm īpašumu restitūcijas jautājumā.
"Tāpat mums ir jāuzlabo savstarpējā sadarbība un komunikācija Saeimas darbā, lai šī komunikācija būtu kā līdzvērtīgiem partneriem," teica Bērziņš.
Savukārt uz jautājumu, vai tiešām uz viņu ir izdarīts politiskais spiediens, Bērziņš atbildēja: "Sauksim to par atšķirīgu izpratni par situāciju," piebilstot, ka tuvākajā laikā mēģinās šīs domstarpības atrisināt. Dombrovskis noliedza runas, ka Bērziņa atkāpšanās no amata ir ar mērķi destabilizēt koalīciju, jo viņš saņēmis apstiprinājumu, ka nacionālā apvienība turpinās darbu koalīcijā.
Arī Bērziņš uzsvēra, ka jautājums par izmaiņām valdības partneru sastāvā nav darba kārtībā, tāpat darba kārtībā nav jautājuma par ministru portfeļu sadalījumu. "Mēs esam gatavi un apņēmības pilni strādāt," solīja politiķis.
Ebreju īpašumu jautājuma nevirzīšanas dēļ vairākas Tieslietu ministrijas (TM) un nacionālās apvienības iniciatīvas pēdējā laikā saņēma nekonstruktīvu kritiku un tika nepamatoti kavētas, uzskata demisionējušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kā aģentūrai LETA pauda demisionējušā ministra preses sekretāre Līga Ādamsone, šāda koalīcijas partneru rīcība apgrūtināja Bērziņa darbu un līdz ar to bija apdraudētas arī viņa kā ministra izvirzītās tieslietu nozares prioritātes.
Lūgta konkretizēt iniciatīvas, kurām koalīcijas partneri nedeva "zaļo gaismu", Ādamsone kā piemēru minēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu neatbalstīt TM sagatavoto budžeta pārdali ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu "izbrāķēt" ministrijas sagatavoto likumu grozījumu paketi reiderisma izskaušanai uzņēmumos.
Bērziņa preses sekretāre aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrs vakar ticies ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem, taču lēmums par demisionēšanu absolūti neesot saistīts ar šo tikšanos. "Tikšanās bija sen plānota un saistīta ar vēlmi tikties frakcijā," sacīja Ādamsone.
"Ministrs ar ebreju kopienas pārstāvjiem apsprieda traģiskās vēstures kopējo izpratni un kopējās vērtības, kas vieno ebrejus un latviešu tautu. Kopienas pārstāvji izteica vēlmi tikties arī ar nacionālās apvienības frakciju," atstāstīja Bērziņa preses sekretāre, piebilstot, ka abas puses beigās vienojās par šādas tikšanās nepieciešamību.
Bērziņš arī esot uzsvēris, ka Latvija nosoda holokaustu, uzskata to par traģēdiju un jūt līdzi ebreju tautai, tādēļ viņš aicinājis ebreju kopienu saprast arī milzīgos latviešu tautas zaudējumus no totalitārajiem režīmiem Otrajā pasaules karā.
Vaicāta, kāpēc jautājums par ebreju īpašumiem aktualizēts tieši pēdējo nedēļu laikā, Ādamsone atbildēja, ka tas jāprasa premjeram. "Bērziņš bija spiests spert šo soli sakarā ar abām Ministru prezidenta rezolūcijām," viņa sacīja.
Saistībā ar ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones plānoto vizīti Latvijā nekādu spiedienu Bērziņš nejūtot, jo komunikācija par šiem jautājumiem vispār neesot bijusi.
Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Bērziņš vakar paziņoja par demisiju, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, tomēr tas nenozīmējot, ka no valdības aiziet visa apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK).
VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars teica, ka Bērziņa lēmums atkāpties no amata ir tikai izpausme tām problēmām, kas ir koalīcijā.
Tomēr Dzintars uzsvēra, ka patlaban nav nekādu objektīvu apstākļu, lai notiktu izmaiņas koalīcijas sastāvā. Vienlaikus VL-TB/LNNK pārstāvis atzina, ka nacionālo apvienību "ļoti daudz" lietu koalīcijā neapmierina, turklāt Bērziņa atkāpšanās ir tikai izpausme koalīcijā valdošajām problēmām.
Politiķis akcentēja, ka VL-TB/LNNK vēlas šīs problēmas risināt, lai koalīcijas partneriem rastos vienota sapratne, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Tad vēlāk arī varēs runāt par situācijas attīstību - personālijām un citiem jautājumiem.
Pēc Dzintara teiktā, Bērziņš nolēmis atkāpties no amata "diezgan rupja spiediena rezultātā", kad viņam tika uzdots pildīt lēmumu, kas ir pretējs viņa sirdsapziņai un politiskajai pārliecībai.
Šis ir bijis Bērziņa personīgs lēmums, nevis frakcijas lēmums, tomēr viņš apvienības vadību par savu nostāju informēja, pastāstīja Dzintars. Šis jautājums gan netika pārrunāts frakcijas sēdē, kas ir atklāta, un pastāv iespēja, ka informācija varētu pārāk agri nonākt plašsaziņas līdzekļos.
Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa norādīja, ka politiķi centīsies saglabāt esošo koalīciju.
Situācija, kas izveidojusies, atkāpjoties tieslietu ministram, ir atrisināma, saglabājot esošo valdību, ir pārliecināts Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Tur ir pietiekami daudz risinājumu, lai esošā valdība saglabātos, manuprāt, šis arī nav īstais laiks, lai notiktu ļoti krasas izmaiņas," šodien žurnālistiem sacīja prezidents.
Vēsturisko īpašumu atdošana Latvijas ebreju kopienai nozīmētu padomju okupācijas varas noziedzīgo nodarījumu seku novēršanu, tāpēc nav izprotama VL-TB/LNNK pozīcija šajā jautājumā, jo vismaz vārdos partija iestājas par okupācijas seku likvidēšanu, uzskata Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska, padome nevaino Latvijas valsti ne īpašumu atņemšanā, ne holokaustā, taču uzskata, ka būtu ētiski un taisnīgi kopienai atdot tos ebreju organizāciju sabiedriskos īpašumus, kuri līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai 1940.gada 17.jūnijā piederēja šīm organizācijām un kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas valsts īpašumā.
Umanovska uzsvēra, ka runa ir tikai par sabiedrisko organizāciju īpašumiem - skolām, bāreņu namiem, slimnīcām, kultūras namiem, kurus ebreju sabiedriskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un kuras bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.
Aģentūras LETA aptaujātie politologi gan uzskata, ka Bērziņa demisijas patiesais iemesls nav ebreju īpašumu jautājums.