Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpjas no amata

© F64

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) šovakar paziņojis par savu atkāpšanos no amata, aģentūru LETA informēja viņa preses sekretāre Līga Ādamsone.

Ņemot vērā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām un šī jautājuma sakarā izdoto rezolūciju izpildes mērķiem un tiesisko pamatotību, ir radusies situācija, kurā nav iespējams tālāk tieslietu ministra produktīvs darbs, ministra atkāpšanās iemeslus skaidroja Ādamsone.

Bērziņa skatījumā premjers ignorē Nacionālās apvienības politisko nostāju neatbalstīt denacionalizācijas procesa pārskatīšanu par labu vienas etniskas kopienas interesēm un šādi cenšas virzīt denacionalizācijas jautājuma pārskatīšanu.

"Šī jautājuma lobēšanā uz ministru tiek izdarīts politisks spiediens un ir skaidri redzams, ka šādā konflikta situācijā ciestu tieslietu nozares prioritārie darbi kopumā, ko Gaidis Bērziņš nevēlas pieļaut," skaidroja viņa preses sekretāre.

Pēdējo reizi par tieslietu ministru Bērziņš kļuva pērn 25.oktobrī, kad Saeima apstiprināja Dombrovska trešo valdību. Bērziņš ir advokāts, kura darbība patlaban apturēta.

Jau ilgus gadus pirms nonākšanas politikā Bērziņš darbojās kā jurists, ieņemdams dažādus amatus šajā profesijā.

1997.gadā Bērziņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, bet 1998.gadā viņš kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta.

2006.gada novembrī Saeima Bērziņu apstiprināja par tieslietu ministru Aigara Kalvīša (toreiz - TP) valdībā. Šo amatu Bērziņš saglabāja arī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā, līdz 2009.gada martā, darbu sākot Dombrovska valdībai, tieslietu ministra portfeli pārņēma Mareks Segliņš (toreiz - TP).

Vēlāk Bērziņš tika ievēlēts arī 10. un 11.Saeimā, taču, kļūstot par tieslietu ministru Dombrovska trešajā valdībā, deputāta mandātu viņš nolika.

Latvijā

Nodokļu iesaldēšana sākotnēji var šķist pievilcīga, jo rada sajūtu, ka nodokļi nemainās, tātad – arī nepalielinās. Tomēr realitātē, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un inflācijai, tas var nozīmēt augstākus nodokļu maksājumus. Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Ludmila Fadejeva savā rakstā vietnē "makroekonomika.lv" skaidro, kas ir ienākumu nodokļu iesaldēšana, kā tā darbojas praksē, īpaši Latvijas kontekstā, un kā tā ietekmē gan valsts budžetu, gan iedzīvotāju labklājību.

Svarīgākais