Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta īpašumu atdošanu ebreju sabiedriskajām organizācijām.
Kā šorīt intervijā LTV skaidroja politiķis, pašlaik aicinājums ir atdot ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumus, nevis visus, tostarp privātpersonu, īpašumus, ko Bērziņš neatbalstot. Precīzu atdodamo īpašumu uzskaitījumu prezidents gan nezinot.
"Kur var izdarīt labu, kāpēc to neizdarīt. Domāju, ka varētu atdot," sacīja Bērziņš, gan piebilstot, ka uz visu ir jāskatās saprātīgi. Prezidents no īpašumu atdošanas ebreju sabiedriskajām organizācijām saskata labumu arī valstij, jo īpašumi būtu sakopti un aprūpēti.
Bērziņš "nevar spriest", vai ebreju īpašumu jautājums būs viens no tiem, kuru savas vizītes laikā Latvijā 28.jūnijā pārrunās ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura tiksies ar visām augstākajām amatpersonām. Valsts prezidents šo tēmu jau līdz šim pārspriedis gan ar vietējiem ebreju līderiem, gan vienā no ASV vizītēm.
Jau ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) bija uzdevis savas valdības tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK) izveidot darba grupu, lai sagatavotu īpašumu sarakstu, kas uz 1940.gada 17.jūniju piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Bērziņš darba grupu noteiktajā laikā neizveidoja, bet VL-TB/LNNK pavēstīja, ka nenoliedz diskusijas svarīgumu par restitūcijas jautājumiem un ir gatava tajā piedalīties, taču ir svarīgi virzīt šo jautājumu kā Ministru kabineta tiesību aktu, izslēdzot darba grupas "atkārtotu un nelietderīgu" izveidi.
VL-TB/LNNK arī atgādināja, ka 2006.gadā šāds saraksts jau tika izveidots un Saeima noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot 14 no šiem nekustamajiem īpašumiem un izmaksāt kompensāciju 32 miljonu latu apmērā par pārējiem sarakstā iekļautajiem īpašumiem. Atkārtoti šāds pārskatīts saraksts tika izveidots 2010.gadā.
Dombrovskis šonedēļ pavēstīja, ka nekas netraucē izveidoto sarakstu iesniegt ebreju kopienai un tas arī būs uzdevums, kas tieslietu ministram, sadarbībā ar Ārlietu ministriju bija uzdots.
2006.gada valdības iesniegtajā likumprojektā "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai", kurš parlamentā tā arī netika pieņemts, bija paredzēts ebreju kopienai piešķirt 31 959 870 latu kompensāciju. Ar šo naudu bija paredzēts kompensēt 282 īpašumus, kuri izvietoti dažādās Latvijas vietās. Tāpat likumprojektā bija plānots ebreju kopienai īpašumā bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.