Arvien dīvaināka izvēršas Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieces Elīnas Egles aiziešana no posteņa. Šā brīža kolīzijas lielā mērā raisās Valda Zatlera prezidentūras laikā mainītā Valsts prezidenta korpusa darba attiecību regulējuma dēļ.
Acīm redzami aizvainotā eksperte paziņojusi, ka vēlas pamest amatu, tomēr vakar neparakstīja vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu. Tāpat E. Egle sākusi publisku ķengāšanos ar kolēģi – Valsts prezidenta preses padomnieci, preses sekretāri Līgu Krapāni.
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar savu padomnieci ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos E. Egli. Tiesa, pašai padomniecei par notiekošo bija radikāli pretējs uzskats un viņa izplatīja paziņojumu, ka atrodas «uz slimības lapas» un par atlaišanu neko nezinot.
Jāpiebilst, ka šā brīža kolīzijas lielā mērā raisās tādēļ, ka Valda Zatlera prezidentūras laikā tika mainīts Valsts prezidenta korpusa darba attiecību regulējums. Ja premjera padomnieku pieņemšana un atlaišana joprojām ir politisks lēmums, kas neparedz garu izskaidrošanos, tad Valsts prezidenta korpuss pakļaujas vispārējiem darba likumdošanas principiem, nepieļaujot tādus formulējumus kā, piemēram, «uzticības zudums».
Tikmēr Rīgas pilī E. Egles aktivitātes raisa apmulsumu. Kā zināms, Valsts prezidenta institūts ikvienā valstī tiek uzskatīts par augstākās varas simbolu un pieprasa īpašu cieņu. Līdz ar to publiska attiecību skaidrošana ir bezprecedenta gadījums. Ņemot vērā šos apstākļus, L. Krapāne spriedumos par E. Egles rīcību cenšas būt toleranta, vien atzīstot, ka ir grūti komentēt «nekorektus apgalvojumus». Sarunā ar Neatkarīgo L. Krapāne atzina, ka nekādi saspīlējumi attiecībās ar E. Egli viņai neesot bijuši. «Andris Bērziņš viennozīmīgi ir tas prezidents, kuru grūti ietekmēt. Viņš uzklausa visus viedokļus, taču lēmumu vienmēr pieņem tikai pats,» savas iespējas ietekmēt procesus attiecībā uz E. Egli komentē L. Krapāne.
Šobrīd E. Egle, no vienas puses, aktīvi cenšas pierādīt, ka paziņojums par atlaišanu bijis maldinošs, taču, no otras, apgalvo, ka jau pirms laika esot vienojusies ar Valsts prezidentu par darba attiecību pārtraukšanu. Tāpat E. Egle medijiem uzsver, ka pēc atveseļošanās viņa «ļoti, ļoti vēlas atstāt šo darbu», taču vakar, tiekoties ar A. Bērziņu, eksperte tā arī neparakstīja attiecīgu vienošanos, lai gan saskaņā ar likumdošanu varēja to izdarīt.
Arī E. Egles komentāri par situācijas cēloņiem ir mulsinoši. Padomniece norāda, ka nereti viņas viedoklis esot atšķīries no Valsts prezidenta uzskatiem, taču tās neesot bijušas tik radikālas domstarpības, lai to dēļ veidotos konflikts. Tiesa, E. Egles teiktajā skaidri noprotams, ka savās likstās viņa lielā mērā vaino L. Krapāni. E. Egle vakar medijiem pauda, ka viņai raisījušās profesionālas domstarpības ar L. Krapāni, kā rezultātā nācies «dabūt cirvi mugurā». Līdz ar to gan nekorektais paziņojums par atlaišanu no darba, gan arī vēlākās baumas par kompetences trūkumu varētu būt izplatītas tieši L. Krapānes subjektīvo antipātiju pret E. Egli dēļ. «Meliem ir īsas kājas, un tie, kuri šos melus runā, tiek ļoti ātri atšifrēti,» atzina E. Egle. «Taču es negribētu tērēt nevienu savas dzīves minūti, lai nodarbotos ar cilvēkiem, kuriem trūkst cilvēcisku īpašību. Gribu atveseļoties un strādāt tālāk pie savām biznesa idejām. Man ir vairāki biznesa piedāvājumi.» E. Egle neslēpj, ka pēdējo dienu laikā par viņu apzināti tiekot noplūdināti dažādi meli. Kā zināms, medijos izskanējusi versija, ka viens no prezidenta neapmierinātības iemesliem bijis E. Egles vēlme savā darbībā lobēt kādu uzņēmēju intereses, pieminot arī skandalozo Pasažieru vilciena iepirkumu.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis norāda: «Elīnas Egles tālākajai karjerai šāda ķengāšanās noteikti nenāks par labu. Cilvēki, kuri jebkad varētu vēlēties viņu nolīgt, to vienmēr atcerēsies un domās – kāda velna pēc bija jākasās ar Valsts prezidentu!?»