Otrdien, 12.jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, lai kopīgi risinātu svarīgākos abu valstu sadarbības jautājumus, tostarp Latvijas virzību uz eiro ieviešanu.
D.Grībauskaite uzsvēra, ka Lietuva atbalstīs Latvijas lēmumu pievienoties eirozonai ar 2014. gada 1.janvāri un šis lēmums radīs arī pozitīvu motivāciju Lietuvai pievienoties pārējām Baltijas valstīm dalībā eiro, informē Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs.
Premjers uzsvēra, ka pievienošanās eirozonai ir galamērķis Latvijas krīzes pārvarēšanas stratēģijai, kas sniegs būtiskus ieguvumus Latvijai gan investīciju piesaistes un jaunu darba vietu izveides jomā, gan ļoti praktiskos jautājumos, piemēram, veicinot iedzīvotāju drošību par savu uzkrājumu un saistību vērtību, kā arī samazinot iedzīvotāju un uzņēmēju izmaksas par valūtas konvertācijām.
V.Dombrovskis un D.Grībauskaite atzinīgi novērtēja konstruktīvo sadarbību, kas Latvijai un Lietuvai izveidojusies Eiropadomē un citās ES institūcijās, kur abu valstu pozīcijas ļoti bieži sakrīt. Amatpersonas bija vienisprātis, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir vienotiem spēkiem aizstāvēt Baltijas valstu intereses nākamā ES daudzgadu budžeta veidošanas procesā. V.Dombrovskis norādīja, ka no citām dalībvalstīm tiek saņemti pozitīvi signāli gan par Baltijas valstu nostāju kohēzijas politikas kontekstā, gan saistībā ar lauksaimniecības tiešmaksājumiem, taču pirms gala lēmuma pieņemšanas vēl gaidāmas smagas diskusijas.
Lietuvas prezidente piekrita premjera nostājai, norādot, ka jau pašlaik daudz ir paveikts, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pozīciju skaidrošanu partneriem, un sarunu procesā ir būtiski saglabāt trīs valstu vienotību un nepieļaut mēģinājumus to sašķelt. D.Grībauskaite norādīja, ka kopējā ES daudzgadu budžeta kontekstā Baltijas valstu prasību apjoms nav būtisks un to ir iespējams izpildīt.
V.Dombrovskis un Lietuvas prezidente pārrunāja arī abu valstu sadarbību enerģētikas sektorā. D.Grībauskaite uzsvēra, ka Lietuva izlēmusi būvēt atsevišķu sašķidrinātās gāzes termināli un nepretendēt uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu Baltijas reģionālajam terminālim. Lietuvas steigu prezidente pamatoja ar nepieciešamību pēc iespējas ātrāk iegūt neatkarību no pašreizējiem dabasgāzes piegādātājiem Gazprom. Premjers savukārt norādīja, ka saskaņā ar 2011. gada nogalē panākto Baltijas valstu premjeru vienošanos, Latvija sagaidīs Eiropas Komisijas veiktā pētījuma rezultātus, kas atspoguļos Baltijas reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa ekonomisko pamatotību un saturēs rekomendācijas tā būvniecības vietas izvēlei.