Līdztekus publiskajām amatpersonām – partijas priekšsēdim, Saeimas frakcijas vadītājam un ģenerālsekretāram – katrai politiskajai organizācijai ir arī savi neformālie līderi, kuri nereti apveltīti ar daudz lielāku ietekmi nekā oficiālie vadītāji. Viens no politiskajās aizkulisēs šobrīd visvairāk apspriestajiem jautājumiem – kas būs nākamais partijas Vienotība kasieris, kura pārziņā atrodoties tā saimnieciskā darbība, kas nav domāta sabiedrības acīm.
Nozīmīgie spēlētāji
Politiskajā virtuvē par kasieriem tiekot saukti tie cilvēki, kuri, lai arī parasti neieņem nozīmīgus amatus partijā, tomēr ir ļoti nozīmīgi spēlētāji. Viņu pārziņā atrodas gan sponsoru piesaiste, gan ieinteresēto uzņēmēju savešana ar vajadzīgajiem cilvēkiem, kā arī partijai uzticamu cilvēku izvietošana tādos saimnieciskos posteņos kā ostu valdes, valsts kapitālsabiedrību vadība u. tml. Kasiera pārziņā esot «vajadzīgo lietu kārtošana» jeb saimnieciskā darbība, par kuru vēlētāji parasti netiek informēti, taču tā ir vitāli svarīga partijas pastāvēšanai.
Partija Vienotība un tās priekšgaitnieks Jaunais laiks ir organizācijas, kuru kasieri vienmēr esot bijuši apveltīti ar īpaši lielu ietekmi, jo pārstāvēja spēkus, kas ilgstoši atradās pie varas un varēja ietekmēt procesus. Savulaik par partijas saimniecisko jautājumu kārtotāju tika dēvēts Jaunā laika ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs, vēlāk nododot stafeti ar īpašu enerģiskumu apveltītajam Edgaram Jaunupam. Ilgus gadus tieši šī figūra tika saukta par galveno naudas piesaistītāju partijai Vienotība. Kuluāros netika slēpts, ka E. Jaunups ļoti veiksmīgi uzņēmēju intereses darījis zināmas lēmumu pieņēmējiem, kā arī prasmīgi apsaimniekojis posteņus, pateicoties kuriem partijas kasē vienmēr ieplūda nauda. Dažādos laikos par atslēgas figūrām, kas balstījušas E. Jaunupa shēmas, tika dēvēts gan Madars Lasmanis, gan Klāvs Olšteins, gan Olafs Pulks, gan arī bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Atstāj caurumu kasē
Lai gan par kasieru darbību nav ierasts runāt atklāti, šā gada sākumā tapa zināms, ka Vienotība ir parādā 203 053 latus par 11. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas izstrādi savam ilglaicīgajam kampaņu rīkotājam Aināram Ščipčinskim. Neoficiāli šis fakts tika saistīts ar to, ka, nespējot samierināties ar savas ietekmes mazināšanos, E. Jaunups sāka meklēt jaunas politiskās alianses un pameta Vienotību, tiesa, atstājot caurumu partijas kasē un savācot lielos atbalstītājus. Kā šīs situācijas loģisks turpinājums bija jaunas organizācijas izveide, proti, A. Ščipčinskis kopā ar vairākiem Vienotības kādreizējiem sponsoriem, Einaru Repši, kā arī E. Jaunupu nodibināja biedrību Latvijas attīstībai.
Šobrīd tiek baumots, ka pustukšā kase, kā arī nozīmīgāko sponsoru aizvilšana liek partijai Vienotība meklēt jaunu, ne mazāk spējīgu kasieri par E. Jaunupu. Aizkulisēs par šī amata kandidātiem tiekot saukts gan bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, gan Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kā arī bēdīgi slavenā Pasažieru vilciena sakarā politisko renesansi piedzīvojušais Aigars Štokenbergs un arī Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis. Polittehnologs Jurģis Liepnieks neslēpj, ka partijas kasiera nozīmīgākās īpašības ir prasme domāt stratēģiski, apsviedīgums un māka saskatīt pareizās shēmas. Tieši tāpēc, viņaprāt, A. Kampara kandidatūra ir nenopietna, jo, pat būdams ekonomikas ministrs, viņš izpelnījās pārmetumus par pārāk šauru skatījumu uz lietām.
Vajadzīga māka saskatīt shēmas
Neoficiāli izskan viedoklis, ka viens no reālākajiem pretendentiem uz saimniecisko lietu kārtotāja amatu varētu būt Dz. Zaķis, kas nesen piedzīvoja nepatīkamu incidentu par auto iegādi bez nodokļu nomaksas. Maz ticams, ka šī fakta publiskošanu veicinājuši tā dēvētie vecie oligarhi. Šāds aguments drīzāk uzskatāms par kīzes komunikāciju, mēģinot neglītajam notikumam rast ticamu attaisnojumu. Tikmēr Vienotības kuluāros netiekot izslēgta iespējamība, ka kompromata noplūde notikusi pašas partijas iekšienē vai tās tuvākajā apkārtnē un bijusi saistīta ar cīņu par varu.
Tiesa, nevar noliegt, ka Dz. Zaķa līdzšinējā darbība atbilst J. Liepnieka minētajām īpašībām. Portāls pietiek.com vēsta, ka, «sācis tumšajos deviņdesmitajos kā grāmatvedis revidents ar gaļas kontrabandu saistītajā Jēkabpils firmā Niko, Dz. Zaķis desmit gadus ir kāpis pa politiskās hierarhijas kāpnēm».
Savulaik Dz. Zaķis bijis labos draugos ar uzņēmēju Gati Aišpuru, kura noslepkavošana pirms pieciem gadiem ļāva publiski izskanēt iepriekš tikai neoficiāli cirkulējušajai informācijai par firmas saistību ar gaļas kontrabandu un PVN izkrāpšanas shēmām. Tāpat pietiek.com vēsta, Dz. Zaķim piemītot netikums, izmantojot savu statusu, lūgt no ierēdņiem informāciju un pēc tam to nogādāt tālāk ietekmīgiem uzņēmējiem. Tā, piemēram, portāla rīcībā esoši dokumenti, kas jau nodoti Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, apliecina: šā gada martā Dz. Zaķis no Ekonomikas ministrijas amatpersonas saņēma informāciju par diviem objektiem Jūrmalā un to nodeva tālāk Valdim Lejniekam, kurš ir saimnieks iepriekšējos gados iespaidīgus valsts pasūtījumus saņēmušajā būves uzņēmumā A.C.B.
Dz. Zaķa kontekstā neoficiāli tiek runāts arī par to, ka tieši viņš ir patiesais procesu virzītājs Satiksmes ministrijā, uzņemoties gādību pār nozari, kurā cirkulē gan milzīgas valsts pasūtījumu summas, gan pastāv ļoti nozīmīgās uzņēmēju intereses. Tiesa, politologi neslēpj, ka līdz ar skandāliem, kas pēdējās nedēļas laikā raisās ap Dz. Zaķa vārdu, Vienotībai atkal būs nopietni jāpārvērtē kasiera kandidatūra. Nepareizi izspēlējot šā brīža situāciju, viens no partijas nozīmīgākajiem politiķiem var tikt kompromitēts tik lielā mērā, ka tas apdraudētu arī viņa iespēju būt par starpnieku saimnieciskos jautājumos.