Satversmes aizsardzības birojā (SAB) speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu kopumā tika pieprasīta 50 Saeimas deputātiem. 44 deputātiem atļauja ir izsniegta, bet trim deputātiem izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu atteikts.
Šobrīd tiek turpinātas trīs deputātu pārbaudes par atbilstību likuma par valsts noslēpumu prasībām, aģentūru LETA informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa.
Pēdējais lēmums par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu ir pieņemts pagājušās nedēļas beigās, bet par konkrētām personām SAB informāciju nesniedz.
Jau ziņots, ka Saeimas deputātam Andrejam Elksniņam (SC), iespējams, SAB ir liedzis pieeju valsts noslēpumam. Iepriekš pieeja valsts noslēpumam liegta diviem SC deputātiem - Jānim Urbanovičam un Sergejam Mirskim. Šā gada sākumā Urbanoviča vietā Saeimas Nacionālās drošības komisijā tika ievēlēts Elksniņš.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja apvienībā "Saskaņas centrs" (SC), SAB vakar publiski atklājis, ka ir atteicis vienam no Saeimas deputātiem speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. SAB neatklāja deputāta vārdu un motivāciju pielaides atteikumam. Vienlaikus ar SAB publiski pausto informāciju aicinājumu iepazīties ar kādu vēstuli no biroja ir saņēmis arī Elksniņš.
Elksniņš aģentūrai LETA sacīja, ka vēl nezina, vai viņam ir liegta pieeja valsts noslēpumam, jo ar SAB vēstuli vēl nav iepazinies. To izdarīt deputāts plāno šodien.
Tomēr Elksniņš nebūtu pārsteigts, ja viņam tiktu liegta pieeja valsts noslēpumam. "Ar nožēlu ir jāatzīst, ka mūsu valsts drošības iestādes jau labu laiku pilda valdošo politisko spēku pasūtījumu, tāpēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums, ar kuru tas varētu liegt man pielaidi valsts noslēpumam, man arī nebūtu pārsteigums. Dīvaini ir tas, ka, lai saņemtos un paziņotu man vispār par kaut kādu lietas virzību, birojam bija nepieciešami veseli pieci mēneši," norāda deputāts.
Iepriekš Elksniņš ir norādījis, ka demokrātiskā valstī slepenajiem dienestiem nevar būt neierobežota vara noteikt to personu loku, kuras realizēs parlamentāro uzraudzību pār šo pašu dienestu darbību. Patlaban likumā noteiktie kritēriji lēmumam liegt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir subjektīvi un tendenciozi, tie pieļauj iespēju apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu pat tad, ja persona ne reizi nav veikusi nekādus pārkāpumus, uzskata deputāts.
"Ņemot vērā manas iniciatīvas, kas ir vērstas uz drošības iestāžu darba sakārtošanu, un to, cik lielu uztraukumu tās radīja valdošās koalīcijas pārstāvju vidū, es būtu pārsteigts, ja man netiktu radīti šķēršļi pielaides jautājumā," uzsvēra deputāts.
Jau ziņots, ka "TV3", atsaucoties uz neoficiālu informāciju, iepriekš vēstīja, ka Elksniņš varētu būt iesaistīts tā dēvētās "Latvenergo" lietas informācijas nopludināšanā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.
Elksniņš toreiz pauda sašutumu par viņa saistīšanu ar iespējamo informācijas noplūdi "Latvenergo" krimināllietā. "Nevienam arī nav noslēpums, ka viena konkrēta televīzijas kompānija ar apskaužamu regularitāti tiek pie klasificētās informācijas, kas nopludināta no KNAB. Tāpēc mani nemaz neizbrīna, ka pēc tam, kad es kārtējo reizi pievērsu sabiedrības uzmanību šai problēmai, sekoja kārtējā "sensācija", kurai nav nekāda seguma. Domāju, ka drīz varētu sagaidīt arī paziņojumu, ka Elksniņš dzer jaundzimušo bērnu asinis vai ko tamlīdzīgu," pauda deputāts.