Ceturtdien, 7.jūnijā, Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā tiks pieņemts lēmums par atbalstu transporta koridoru attīstīšanai.
Sanāksmē Latvijas delegāciju vadīs satiksmes ministrs Aivis Ronis, kas Luksemburgā centīsies pārliecināt kolēģus par nepieciešamību Eiropas Savienojuma instrumenta (CEF) Transporta pielikuma kontekstā rast tādu risinājumu, kas aptvertu ne tikai nākotnē plānotās transporta plūsmas Ziemeļu - Dienvidu virzienā (Rail Baltica II), bet arī jau esošās transporta plūsmas Rietumu - Austrumu virzienā, paredzot esošo transporta koridoru multimodālās dabas atspoguļojumu (t.sk. ostas, jūras maģistrāles).
Tādā veidā, saskaņā ar Baltijas jūras reģiona stratēģiju, tiktu tālāk nostiprināta pieaugošā Baltijas jūras reģiona ekonomiskā integrācija. Lielākais vairums kravu šajā koridorā tiek pārvadāts pa jūru un dzelzceļu, kā to paredz vispārējais Eiropas Savienības mērķis - nodrošināt videi draudzīgākus transporta risinājumus.
Latvija padomē vērsīs uzmanību, ka CEF regulā paredzētā maksimālā atbalsta intensitāte darbībām platjoslas tīklu jomā – 50 % - ir pārāk zema, jo šādu tīklu izvēršana teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu prasa lielus finansiālos ieguldījumus un elektronisko sakaru nozarei pie esošās līdzfinansējuma intensitātes būs problemātiski sasniegt Digitālās programmas Eiropai izvirzītos mērķus platjoslas pieejamības nodrošināšanā.
Priekšlikums regulai par CEF, kas darbotos kā daudzgadu finanšu shēma laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam, paredz noteikumus, kas regulē CEF izveidi un darbību, kā arī izvirza nosacījumus, metodes un procedūras, lai nodrošinātu ES finansiālo atbalstu Eiropas komunikāciju tīkliem transporta jomā, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūrās. Latvija kopumā atbalsta CEF pamatuzstādījumu, ka Eiropas ekonomikas nākotnei ir nepieciešama vieda, ilgtspējīga un savstarpēji pilnībā savienota infrastruktūra. Taču būtiski ir nodrošināt, lai šādas infrastruktūras attīstīšana notiktu caurspīdīgi un atbilstoši agrākajām diskusijām.
Padomē tiks skatīts arī priekšlikums regulai par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešanu lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju. Latvija kopumā atbalsta izstrādāto redakciju, jo tas varētu dot ieguldījumu gaisa satiksmes radītā trokšņa pārvaldībā ES dalībvalstīs un novērstu situāciju, kad ES dalībvalstu gaisa satiksmes pārvadātāju izmaksas ir lielākas, nekā konkurējošo trešo valstu gaisa pārvadātāju izmaksas.
Paredzētas debates par pilotprojektu „Zilā josta”, kas paredz ES iekšējos jūras pārvadājumus turpināt integrēt ES kopējā transporta tīklā, vienkāršojot un ar jauno tehnoloģiju izmantošanu paātrinot administratīvās procedūras. Tas nodrošinātu ātru ES izcelsmes preču tranzītu caur ostām un vienotu kuģu un pārvadāto preču uzraudzību starptautiskajos ūdeņos. Latvija arī atbalsta turpmākus pasākumus, kas vērsti uz to, lai atļautu informācijas apmaiņu un piekļuvi tai visām jūras transporta sektorā iesaistītajām pusēm.
8. jūnijā padome skatīs priekšlikumu regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem. Padomē ir plānots pieņemt zināšanai Dānijas prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu, kā arī paredzētas ministru diskusijas par to. Latvija uzskata, ka īpaši atbalstāmas un prioritāras būtu tādas Eiropas līmeņa pārrobežu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kuras nevar īstenot bez Eiropas Komisijas un visu dalībvalstu iesaistes.
Padomes darba kārtībā iekļauti arī jautājumi, kurus plānots pieņemt zināšanai, bet par kuriem atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota - piemēram, Kipra kā nākamā ES prezidējošā valsts sniegts informāciju par tās izvirzītajām prioritātēm transporta un elektronisko sakaru jomā.