Eiropas Parlaments izvērtēs komunistu noziegumus

5.jūnijā, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē notiks starptautiska konference "Komunistu noziegumu tiesiskais novērtējums", kuru organizē "Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma" sadarbībā ar "Eiropas vēstures izlīguma grupu" EP, kuras priekšsēdētāja ir EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība).

Konference tiek rīkota, lai analizētu pastāvošās ES likumdošanas normas un apspriestu, kas nepieciešams, lai panāktu totalitāro režīmu noziegumu starptautiski tiesisku vērtējumu un nosodījumu, bet vainīgie par noziegumu pastrādāšanu tiktu saukti pie atbildības un saņemtu sodu.

Kalniete: "Ir svarīgi ne tikai apspriest un nosodīt šausminošos noziegumus, ko pastrādājuši komunistiskie režīmi, bet arī panākt, lai Eiropa rīkotos saskaņoti un upuri saņemtu gandarījumu par savām ciešanām, bet vainīgie - taisnīgu sodu. Daudzi no tiem, kas pastrādājuši šos noziegumus pret cilvēci, vēl arvien bez tiesas un taisnības gūst labumu no tām priekšrocībām, kas nopelnītas, kalpojot totalitārajam režīmam. Eiropas nākotnes vārdā mums šodien ir jādara viss iespējamais, lai komunistisko režīmu noziegumu upuri varētu piedzīvot tādu pašu taisnīgu tiesu kā nacisma upuri."

Kopš 2008.gada šis uzdevums ir formulēts nozīmīgos starptautiskos dokumentos. Starp tiem īpaši izceļama Eiropas Parlamenta 2009.gada 2.aprīļa rezolūcija "Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms", kā arī "Deklarācija 2012", kurā politiski represēto personu organizācijas no dažādām ES dalībvalstīm, tostarp no Latvijas, aicina ES institūcijas un dalībvalstis aktīvāk risināt jautājumu par tādu tiesisko normu radīšanu, kas atļautu saukt pie atbildības personas, kas pastrādājušas komunisma noziegumus.

Konferencē piedalīsies arī divi iepriekšējie EP prezidenti Hanss Gerts Poterings un Ježijs Buzeks, kā arī augsta līmeņa tieslietu eksperti, akadēmiķi, dažādu Eiropas institūciju pārstāvji un politiķi. Pirmo konferences daļu par komunisma noziegumu morālajiem un tiesiskajiem aspektiem vadīs Kalniete. Otrajā konferences panelī "Eiropas mēroga nozīmes tiesvedības lietas" piedalīsies Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, kas iepazīstinās ar tiesvedību un spriedumiem lietās par upuriem, kuri tika nošauti, mēģinot šķērsot Berlīnes mūri. Konferences trešajā daļā EP deputāta Tunnes Kelama (Igaunija) vadībā eksperti vērtēs, vai ES būtu nepieciešama jauna tiesu iestāde tieši komunisma noziegumu izvērtēšanai. Ceturtais panelis ir veltīts jautājumam, kas turpmāk darāms, lai beidzot varētu notikt komunisma starptautiskā tiesa.

Kalnietes vadītā EP Eiropas vēstures izlīguma grupa tika izveidota 2010.gadā un tās mērķis ir dažādo vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupā darbojas 40 deputāti no 16 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Savukārt Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma apvieno valsts un nevalstiskas institūcijas, un organizācijas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas aktīvi nodarbojas ar totalitāro režīmu izpēti un dokumentēšanu, kā arī sabiedrības izglītošanu. Latviju organizācijā pārstāv Latvijas okupācijas muzeja biedrība un Latvijas okupācijas izpētes biedrība. Tuvākajā laikā Platformai pievienosies arī Kokneses Fonds.

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais