Panākot, ka valdošā koalīcija apņemas uzsākt diskusiju Saeimā par enerģētikas politiku Baltijas reģionā, tai skaitā dalību Visaginas AES projektā, Latvijas Zaļā partija 31.maija Saeimas sēdē atbalstīja ES fiskālās disciplīnas līgumu.
LZP norāda, ka šobrīd ir pārāk maz informācijas par Visaginas projektu un Latvijas iesaistīšanos tajā. Tāpēc loģisks ir jautājums, kā mēs varam runāt par fiskālo disciplīnu Eiropas līmenī, ja mums pat nav skaidrības par fiskālo disciplīnu valsts līmenī, proti, par to, cik izmaksās dalība Visaginas AES un kādi būs mūsu reālie ieguvumi vai zaudējumi.
Sarunās ar Valdi Dombrovski tika panākta vienošanās, ka nepieciešama lielāka skaidrība par Lietuvas jauno atomelektrostaciju, un koalīcija ir apņēmusies atbalstīt diskusijas uzsākšanu par enerģētikas politiku Baltijas reģionā, tai skaitā Latvijas iespējamo dalību Visaginas AES.
"Koalīcija pārliecinājās, ka zaļiem ir loģiska, pamatota un izprotoša attieksme attiecībā uz Latvijas enerģētiku un tādēļ koalīcija apsolīja diskutēt Saeimā par Visaginas projektu un enerģētiku kopumā," skaidro LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
LZP līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis pauž viedokli, ka būtu apmierināts, ja Saeima ar savu balsojumu daudz stingrāk iestātos par nacionālo interešu aizstāvību, risinot enerģētikas jautājumus Baltijas reģionā. "Esmu patiesi gandarīts, ka ticis dots solījums diskutēt par Latvijas dalību Visaginas AES projektā, jo tas ir jautājums, kas skar ikvienu valsts iedzīvotāju un mūsu nacionālās intereses kopumā. Priecājos arī, ka zemnieku virzītā prasība par zemes iegādes kreditēšanu un Latgales reģiona attīstības plāns guvis atbalstu valdībā."
LZP kopā ar vēl sešiem ZZS deputātiem šī gada sākumā iesniedza pieprasījumu V.Dombrovskim, aicinot uzsākt diskusiju par Latvijas dalību Visaginas AES un, lai gan jautājums izpelnījās pusotru stundu ilgas Saeimas debates, tas tomēr netika atbalstīts. "Šobrīd toties ir skaidrs, ka Visaginas jautājums tiks iekļauts dienaskārtībā, par to domās un runās", tā LZP valdes priekšsēdētājs.
Viesturs Silenieks, LZP līdzpriekšsēdētājs: "Latvijai jāpārskata attiecības ar Lietuvu, ņemot vērā ilggadējo Lietuvas bezrūpīgo un nekoleģiālo attieksmi pret Latviju Robežlīguma jautājumā, enerģētikas jautājumā, dzelzceļa un transporta jautājumos, avio pārvadājumos un vides jautājumos (Būtinģe, Ignalina, Mažeiķu nafta u.c.). Latvijas Ārlietu pozīcija pēdējos gados ir bijusi pārlieku inteliģenta, bet ir gadījumi, ka jārunā tādā valodā, lai saprot. Tieši diskusija par enerģētiku un kaimiņattiecībām ir stāsts par fiskālo disciplīnu - vai kaimiņš ietekmēs vai neietekmēs Tavu finansiālo stāvokli būs atkarīgs tikai no personīgās kultūras un vienādas izpratnes par partnerību kopīgos projektos."