Situācija ar akciju sabiedrības Pasažieru vilciens un spāņu kompānijas CAF noslēgto līgumu turpina saasināties. Neskaidrā rīcība ar 430 miljonus latu vērto pasūtījumu var novest pie tā, ka Latvijai ne vien netiks piešķirti 100 miljoni latu no Eiropas kohēzijas fondiem, bet arī apturēs citas Eiropas Savienības fondu izmaksas. Tikmēr politiskajos kuluāros baumo, ka šā skandāla patiesā cena ir Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) tālākais liktenis.
Katru dienu jautājumā par Pasažieru vilciena (PV) un Spānijas uzņēmuma Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) noslēgto līgumu parādās arvien jauni aspekti. Ja līdz šim līguma kontekstā tika runāts vienīgi par valsts ekonomiskajām interesēm, tad šonedēļ sākusi parādīties arī koalīcijas spēku savstarpējā nervozitāte. Nacionālā apvienība un Reformu partija (RP) paziņojušas, ka neskaidrie notikumi ap vērienīgo līgumu pilnībā ir partijas Vienotība atbildība, kuras virzītais ministrs Aivis Ronis vada nozari. Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis norāda, ka partneru vēlme norobežoties no problēmas esot klaja bezatbildība. Aizkulišu sarunās politisko retoriku sauc tikai par šīs problēmas butaforo daļa, iekams patiesā jautājuma cena varētu būt RVR tālākais liktenis.
Kārtējo reizi milzīgos skandālos tiek iesaistīts viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem valsts iepirkumiem. Pagaidām nav skaidrs, kā un kāpēc akciju sabiedrības Pasažieru vilciens līdzšinējā valde ar spāņu kompāniju CAF parakstīja līgumu, kas atšķiras no sākotnējā varianta, kas iepriekš tika saskaņots ar Finanšu un Satiksmes ministrijām un Latvijas valdību. No divām daļām sastāvošā līguma kopējā summa tiek lēsta vairāk nekā 429 miljoni latu.
Līgums primāri paredz jaunu vilcienu iepirkumu par 144 miljoniem latu, no kuriem 100 miljonu līdzfinansējumu solīja piešķirt ES Kohēzijas fonds. Savukārt līguma otrā daļa paredz vilcienu uzturēšanas darbus 30 gadu periodā par apmēram 280 miljoniem latu. Pēc tam, kad tapa zināms, ka parakstītais līguma variants atšķiras no publiski saskaņotā, Eiropas Komisija (EK) paziņoja: ja šaubīgo PV un CAF līgumu realizēs, mūsu valsts nesaņems ES kohēzijas fondu līdzfinansējumu. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis arī piebilst, ka PV skandāla kontekstā EK varētu lemt arī par visu pārējo Eiropas fondu izmaksu apturēšanu Latvijai. Līdz ar to līdz 15. jūnijam tiek gaidīts tas, vai PV jaunajai valdei izdosies vienoties ar CAF un atgrozīt parakstīto līgumu sākotnējā variantā.
Tikmēr skandāls raisās arī ap pašu jaunās PV valdes sastāvu. 21. maijā pilnībā nomainīja iepriekšējo PV vadību, ieceļot amatos četrus jaunus valdes locekļus, t. i., ar tēvzemiešiem saistīto Arti Birkmani, Anriju Brencānu, Silviju Dreimani, kura Zaļo un zemnieku savienības sarakstā startēja Latgales vēlēšanu apgabalā, un Vienotības sarakstā caurkritušo kādreizējo tieslietu un arī ekonomikas ministru Aigaru Štokenbergu. RP kategoriski iebilst pret šādu politisko pārstāvniecību uzņēmuma valdē, uzskatot, ka tādējādi tiks bīdītas kādas slēptas intereses.
Arī politiskajās aizkulisēs meklē PV skandāla dziļākus iemeslus. Kā zināms, Rīgas Vagonbūves rūpnīcas manta pašlaik ir ieķīlāta bankrotējušajā Krājbankā. Līdz ar to neoficiāli tiek doti mājieni, ka Krājbankas administratora rokās ir visi nepieciešamie mehānismi, lai, politisko interešu virzīts, viņš varētu ar šo uzņēmumu izrīkoties pēc vajadzības, piemēram, izpārdot nīkuļojošo uzņēmumu par sviestmaizi. Būtiskākais šīs shēmas apsvērums ir tas, ka, lai arī šobrīd apķīlātā rūpnīca nav pārāk pievilcīga investīcija, drīz vien situācija var kardināli mainīties, pateicoties PV līgumam ar CAF. Daļa no līgumā paredzētajiem vagonbūves un uzturēšanas darbiem tiks veikta tieši RVR. Līdz ar to, ja PV noslēgs plānoto līgumu ar CAF, RVR iegūs vērienīgus ilgtermiņa pasūtījumus, kas strauji palielinās rūpnīcas vērtību. Tieši šā iemesla dēļ neoficiāli runā, ka no politiskām personālijām sastāvoša PV valde varētu būt vitāli svarīga, lai pareizā gultnē ievirzītu partiju intereses.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks sarunā ar Neatkarīgo neizslēdza versiju par slēptajām interesēm attiecībā uz RVR. «No biznesa viedokļa, līgums ar CAF vienā dienā padarīs Rīgas Vagonbūves rūpnīcu par funkcionālu uzņēmumu, kam turklāt būs lieliskas izredzes ieiet arī Krievijas tirgū, kur vērojams milzīgs vagonu trūkums,» sacīja polittehnologs. Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai neslēpa: «Viena no bažām ir par to, ka viss šis process notiek savtīgu, ar partiju interesēm saistītu iemeslu dēļ. Taču neko pierādīt mēs nevaram. Tieši tādēļ pašlaik daudz būtiskāk ir koncentrēties tam, lai Latvija nekorektā līguma dēļ nezaudētu Eiropas naudu.