Dažādu sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanas pasākumu rīkošanai kopumā nepieciešami vairāk nekā 16,4 miljoni latu gadā, teikts Ministru kabineta šodien apstiprinātajā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā ziņojumā par sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanu.
Vienas aktivitātes izmaksas variē no 1500 līdz 1,3 miljoniem vai pat pieciem miljoniem latu. Šogad no valsts budžeta papildus nepieciešami 951 289 lati.
Kopumā sabiedrības saliedēšanas, kā arī nacionālās identitātes un valodas pozīciju nostiprināšanai šā gada pavasarī iesniegti 148 priekšlikumi, no tiem 30 pasākumi jau tiek īstenoti vai to īstenošana jau ir iekļauta dažādu iestāžu dienaskārtībā.
Iesniegtos priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai, valodas pozīciju un nacionālās identitātes nostiprināšanai vērtēja speciāli izveidota ekspertu grupa, kurā darbojās Ministru prezidenta biroja pārstāvji Sarmīte Ēlerte un Ints Dālderis, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, kā arī speciālisti no Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda.
Kā viens no prioritāri atbalstāmajiem pasākumiem minēts centralizēto eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē pielīdzināšana naturalizācijas eksāmena Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes prasībām.
Paredzēta arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidošana, tādējādi motivējot un izglītojot vietējās pašvaldības savu tradicionālo vērtību saglabāšanā. Tāpat plānots iegādāties grāmatas pašvaldību bibliotēkām, kā arī izveidot pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas un sabiedrības integrācijas reģionālo koordinatoru sistēmu.
Iecerēts īstenot apmaiņas programmu latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem. Šī aktivitāte paredz, ka latviešu ģimenes bērni dzīvo mazākumtautību ģimenē, bet mazākumtautību ģimenes bērni - latviešu ģimenē.
No nākamā gada plānots veicināt romu tautības iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšanu, bet jau šogad - veicināt dialogu starp romu kopienas pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un NVO.
Lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, ir plānots atbalsts pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju attīstībai, organizējot informatīvos pasākumus, diskusijas, neformālās izglītības aktivitātes. Tāpat plānots atbalstīt dažādu pilsonisko līdzdalības formu attīstību, piemēram, iedzīvotāju forumus, pilsoņu žūrijas un citas pilsoniskās aktivitātes.
Dažādi pasākumi sabiedrības saliedēšanai, kā arī valsts valodas un nacionālās identitātes pozīciju nostiprināšanai paredzēti laikā no 2012. līdz 2014.gadam.