Slimība nedrīkst būt aizbildinājums, lai neierastos tiesas sēdē, un slēdzienu par nepiedalīšanos tajā jādod neatkarīgai ārstu ekspertu grupai, no šī procesa izslēdzot ģimenes ārstus. Šādu risinājumu piedāvāja Saeimas organizētās konferences „Taisnīga tiesa ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu” dalībnieki, piektdien, 25.maijā, diskutējot par tiesas sēžu negodprātīgas kavēšanas izskaušanu.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne, runājot par slimību kā aizbildinājumu tiesas sēžu kavēšanai, akcentēja, ka pašlaik tiesas sēdes atlikšana ir ierastais scenārijs neierašanās gadījumā. Lai novērstu nepamatotu tiesas sēžu atlikšanu, L.Čigāne piedāvāja jaunus risinājumus. Ja tiesas procesa dalībnieks ilgstoši ārstējas slimnīcā, izziņu par darba nespēju izsniedz nodaļas vadītājs vai ārstu konsīlijs. Ja saslimšana ir akūta vai persona cietusi negadījumā, izziņu izsniedz slimnīcas uzņemšanas nodaļa, kur persona nogādāta ar neatliekamo palīdzību. Savukārt, ja persona ilgstoši ārstējas mājās, izziņu par nespēju apmeklēt tiesas sēdi izsniedz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs. Ja apsūdzētais, cietušais vai advokāts nevarēs ierasties uz tiesas sēdi slimības dēļ, darba nespējas lapa būs jāiesniedz tiesai sēdes sākumā. Ja tā netiks iesniegta, kavējums netiks attaisnots un tiesas sēde netiks atlikta, skaidroja L.Čigāne.
Šāds regulējums palīdzētu paātrināt lietas izskatīšanu, atzina Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns. Viņš norādīja, ka tiesnešiem ir jāizmanto jau esošie likuma instrumenti, lai panāktu lietas dalībnieku ierašanos un attieksmes maiņu pret tiesu.
Arī Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka ģimenes ārsti ir jāatbrīvo no pienākuma izlemt, vai persona var vai nevar piedalīties tiesas sēdē. Tiesām jāizmanto arī piespiedu mehānismi personām, kas novilcina tiesas procesus. Kā piemēru A.Loskutovs minēja ne tikai naudas sodu, bet arī piespiedu darbu, lai personas zinātu sekas par neierašanos tiesas sēdē. Tiesu varas darbs nav dāvana un nenotiek bez maksas, piebilda A.Loskutovs.
Atbalstot piedāvātos risinājumus, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore Sandra Kerno atzīmēja, ka tiesnesim būtu jāzina, kāds ir personas ārstēšanās režīms, kā arī tiesas procesos vairāk jāizmanto videokonferences.
Bijusī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine uzsvēra, ka starptautiskajā praksē darbojas elektroniskā sarakste un tiesas sēžu kalendārs, lai tiesnesis redzētu, vai advokāts konkrētajā laikā nav aizņemts citā tiesas sēdē.
Ārsti atbalstītu institūcijas izveidošanu, kas varētu būt neatkarīga, un tajā strādātu nozaru atbildīgākie un zinošākie speciālisti, kas tiesām varētu sniegt konkrētās ekspertīzes, pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Aigars Pētersons.
Uzrunājot klātesošos, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzīmēja, ka tiesas procesu uzlabošanai tiesām būtu jāizmanto arī mūsdienu iespējas – nav jābaidās tiesas pavēstes sūtīt uz e-pastu, ja persona to ir norādījusi kā savu sasniegšanas veidu.