Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūcija apturējusi Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora darba kvalitātes ikgadējo izvērtēšanu. Pēc tam, kad Andris Ozols korupcijas apkarotāju rīcībā nodeva materiālus, kas skar gan Ekonomikas ministriju, gan arī premjera biroju, viņa paša darbībā tiek meklēti būtiski pārkāpumi. Acīmredzot tādi, ar kuru palīdzību varētu motivēt pļāpīgā ierēdņa aiziešanu, un pārkāpumi jāatrod vēl pirms oficiālā amatpersonas novērtējuma veikšanas, lai tas būtu iespējami zems.
Jāatgādina, ka skandāla epicentrā ir politiska spiediena izdarīšana uz LIAA vadību. Vispirms A. Ozols dažādās intervijās deva mājienus, ka no LIAA tiek pieprasīts noslēgt valstij neizdevīgus un nevajadzīgus līgumus par lielām summām. Vēlāk publiski izskanējusī informācija un Neatkarīgās rīcībā nākušie dokumenti apliecināja, ka runa varētu būt par augstu valsts amatpersonu iespējamu darbošanos auditorkompānijas Ernst&Young Baltic interesēs. Pastāvot arī politiska interese nodot LIAA funkcijas un finansējumu privātās rokās.
Pierādījumus A. Ozols iesniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), un, kā informē tā pārstāvis Andris Vitenburgs, «birojs uzsācis resorisko pārbaudi, lai savas kompetences ietvaros izvērtētu iesniegumā minēto informāciju». Paralēli iekšēja izmeklēšana saistībā ar publiski izskanējušiem faktiem notiek arī Ekonomikas ministrijā.
Valsts amatpersonas A.Ozola darba izvērtēšanas komisijas sēde bija ieplānota pagājušajā piektdienā. Taču komisijas vadītājs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce to piepeši atcēla.
Tikpat piepeši, kā šī pārbaude tika izziņota. Dienesta ziņojumā ekonomikas ministram Danielam Pavļutam J. Pūce skaidro, ka iepriekšējās dienas vakarā saņemta Ministru prezidenta rezolūcija, kurā uzdots izvērtēt premjera padomnieka Ginta Freimaņa sagatavoto ziņojumu par LIAA darbu. Vēl pirms nedēļas G. Freimanis Neatkarīgajai apgalvoja, ka viņam ar LIAA darbu neesot nekāda sakara un nekādus lēmumus attiecībā uz to viņam nav iespēju ietekmēt. Premjera rezolūcija liecina par pretējo.
Premjera padomnieks skaidro, ka viņa dienesta ziņojums balstīts uz Ernst&Young Baltic veikto pētījumu Investīciju piesaistes sistēmas neatkarīgs novērtējums, kura ietvaros auditēta LIAA. Ziņojumā aplūkots tā dēvētais Polaris process un fondu vadība. «Premjers uzskatīja, ka fakti ir vērā ņemami.»
Plašākai apspriešanai G. Freimaņa ziņojums nav pieejams – to liedzot ierobežotas pieejamības statuss. Ministrija informē, ka A. Ozola novērtēšana notiks pēc premjera rezolūcijā doto uzdevumus izpildes.
Tikmēr pats premjers jau licis saprast, ka ar LIAA vadītāja darbu ir neapmierināts. Viņš Neatkarīgajai skaidro:
«Investīciju piesaistē nepieciešami būtiski uzlabojumi – gan attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem, kas nodrošina jaunas darba vietas, gan arī attiecībā uz procesu.» V. Dombrovskis arī esot saņēmis vairākas sūdzības par LIAA, un galvenie pārmetumi esot pārlieka birokrātija, neefektīva darbība, kavēšanās ar lēmumu pieņemšanu.
Tomēr kadru izvēle LIAA vadītāja darba tikuma pētīšanā šķiet visai dīvaina. Skandāla kontekstā publiski izskanējuši gan valsts sekretāra J. Pūces, gan premjera padomnieka G. Freimaņa vārdi. Un pat teorētiski pieļaujot, ka viņi te tiek nepatiesi iejaukti, neitrāls un objektīvs vērtējums pie šādiem apstākļiem ir apšaubāms.
G. Freimaņa gadījumā privātu rēķinu kārtošanas iespēja ir pavisam liela. Iepriekš viņš strādāja A. Ozola tiešā pakļautībā – vadīja LIAA Francijas pārstāvniecību. Taču pērnvasar piepeši iesniedza atlūgumu. Neatkarīgajai viņš skaidro, ka tas tika darīts ģimenes apstākļu dēļ. Tomēr zīmīgi, ka vien dažas dienas pirms tam premjera juridiskā padomniece un uzticības persona Sandra Bukane no LIAA saņēma garu epasta vēstuli ar lūgumu palīdzēt saukt
G. Freimani pie kārtības. Aizbildinoties ar to, ka strādā premjera uzdevumā, viņš, atstājot novārtā savus tiešos pienākumus, bieži, iepriekš pat nebrīdinājis, braucot darīšanās uz Rīgu. Par šādu darba stilu esot saņemts aizrādījums no Ārlietu ministrijas darbiniekiem.
«Freimaņa augstprātīgā attieksme pret kolēģiem, izmantojot premjera ārštata padomnieka statusu, rada ne tikai neveselīgu gaisotni aģentūrā un nevienlīdzīgu attieksmi pret LIAA darbiniekiem, bet grauj premjera biroja autoritāti ierēdņu acīs,» pērn 21. jūnijā nosūtītajā vēstulē sūdzējās A. Ozols. Lielākam efektam piesaukta arī G. Freimaņa neapmierinātība ar «tehniskiem sīkumiem», proti, vēlme braukāt lielākā automašīnā.
Neilgi pēc vēstules saņemšanas premjera birojā iestājās ģimenes apstākļi, kuru dēļ G. Freimanis pārcēlās atpakaļ uz Rīgu. Te viņš ne tikai turpina dot padomus premjeram, bet arī dabūjis darbu valsts uzņēmuma Latvijas gaisa satiksme valdē. Un atkal savdabīga sakritība – kā ziņo portāls pietiek.com, par darba maiņu sācis domāt arī KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, un iespējamā darbavieta ir tieši šis uzņēmums.
Laiks rādīs, vai tas kaut kādā veidā saistīts ar konkrēto skandālu par iespējamo politisko ietekmi uz saimnieciskiem lēmumiem.