Rīgas domes (RD) pozīcijā strādājošie deputāti ir ne vien krietni turīgāki par opozīcijā sēdošajiem, bet pie varas esošie krietni samazinājuši skaidrās naudas uzkrājumus, kuru esamība 1.jūnijā būs jāpierāda. Tā vietā lielāki kļuvuši aizdevumi. To, izpētot RD deputātu ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, secinājis LTV raidījums «De facto».
Pagājušajā gadā vidējie ieņēmumi uz vienu RD valdošās koalīcijas deputātu bija 29 098 lati. Savukārt vidējie ieņēmumi uz vienu deputātu, sēžot opozīcijā, sanākuši vien 23 745 lati. Turklāt arī šeit lielu daļu nopelnījuši tie, kuri pietuvināti valstī valdošajai koalīcijai, kā Edgars Jaunups, Ēriks Škapars un Olafs Pulks.
Interesanti, ka Jaunups atradis iespēju, kā deklarācijā uzrādīt ienākumus, gandrīz 33 tūkstošus latu ar paskaidrojumu «un citi ieņēmumi». Trīs minēto kungu ikdienas tēriņus atvieglo arī apziņa, ka krietns žūksnis glabājas skaidrā naudā. Škapars šādi izvēlējies glabāt 44,5 tūkstošus latu. Viņš savu izvēli skaidro ar to, kas pēkšņi var rasties nepieciešamība ātri tikt pie skaidras naudas.
Interesanti, ka opozīcijā esošo deputātu uzkrājumi skaidrā naudā aizvadītā gada laikā palielinājušies vidēji par diviem procentiem. Savukārt pie varas esošos - «Saskaņas centra» un «Gods kalpot Rīgai» deputātu skaidras naudas uzkrājumi vidēji sarukuši par 43%.
Piemēram, Vladimirs Dolgins bija uzkrājis vairāk nekā 215 160 latus skaidrā naudā, bet nu palicis vairs 91 902 lati. Viņš norāda, ka banku sistēma klibo un drošāk glabāt skaidrā naudā. Savukārt reizē ar skaidras naudas samazināšanu, viņa deklarācijā parādījusies jauna aile – 342 tūkstošu latu aizdevums. Dolginam par nepilnu pusmiljonu latu saruka arī uzkrājumi bankās.
Vērienīgi krājumi un darījumi bijuši arī citiem saskaņiešiem. Mihails Kameņeckis (SC) skaidrā naudā bankas seifā glabā 161 072 latus, kas ir par gandrīz trīsdesmit tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Viņš sola iemaksāt šo summu bankā, bet pēc tam tik un tā daļu līdzekļu glabāšot banknotēs, ne bankas kontā.
Savukārt daudzu kompāniju īpašnieks, «saskaņas deputāts» Andrejs Kozlovs pēc «De facto» aprēķiniem dzēsis saistības vai aizdevis par aptuveni 140 tūkstošiem latu vairāk nekā to ļāvuši viņa uzrādītie līdzekļi. Radinieces iedevušas, skaidro deputāts, piebilstot, ka deklarācija ir sarežģīts dokuments. «Es aizņēmos naudu no savas ģimenes un situācija ir tāda, kāda ir,» saka Kozlovs. Viņš norāda uz vairākām hipotēkām un darījumiem ar sev piederošajām kompānijām.
Uz deklarācijas sarežģīto dabu norāda arī koalīcijas deputāts, Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR). Šīs amatpersonas deklarētie izdevumi deklarētos ieņēmumus pārsniedz par 28 792 latiem. Iespējams, ka neatbilstību veido jauns, 72 tūkstošu latu liels aizdevums, kas tiek pamatots ar cesijas līgumu.
Izrādās, ka Stepaņenko izdevies kādam pārdot savas prasījuma tiesības pret kādu vārdā nenosauktu personu. «Es pildu katru savu pienākumu pret valsti, kas man ir noteikta ar likumu, iesniegt ikgadējo deklarāciju un līdz šim nekādi jautājumi nav radušies. (..) Tur bija pamatojums, kas minēts papildus daļā, ka reāla nauda netika aizdota, tur notikusi cesija. Nauda, kas iepriekš skaitījās kā iemaksāts avanss, šobrīd ir pārveidots par cesiju. Un attiecīgi sadaļā par aizdoto naudu palielinājās,» skaidro Stepaņenko.
Apbrīnojams finanšu plānotājs bijis deputāts un ārsts Jānis Zaržeckis. Saskaņā ar deklarāciju viņa ienākumi pagājušajā gadā bijuši 43 tūkstoši latu. Savukārt lielāko daļu – ap simts tūkstošiem no skaidrā uzkrātās naudas Zaržeckis aizdevis sev piederošajam uzņēmumam «Jaunciema osta», kas nodibināts pagājušajā gadā. Te nebūtu nekā dīvaina, ja vien Zaržeckis laikrakstam «Dienas Bizness» nebūtu lielījies, ka šajā objektā investētos līdzekļus neskaitot. Tomēr firmas gada pārskatā redzams, ka tās vienīgie ieņēmumi ir Zaržecka paša aizdotie 103 000 lati.
Zaržeckis apgalvo – līdz gada sākumam ēkas izbūvē patiešām ieguldīti simts tūkstoši, bet uz šo brīdi ieguldījumu jau būs mazlietiņ vairāk. «Cipari nav mana stiprā puse. Es drīzāk rēķinu uz priekšu, kas man vēl būs nepieciešams, lai tas būtu gatavs. Bet tos rēķinus, ko esmu samaksājis, es mēģinu aizmirst, lai es varētu labi gulēt,» atklāj Zaržeckis, vēlreiz apliecinot, ka milzīgā ēka Ķīšezera krastā patiešām ir uzcelta par minētajiem līdzekļiem.
«Es visu, līdz pēdējam, ko nopelnīju, tur ieguldīju. Vēl joprojām notiek daži būvdarbi. Tā nav tikai nauda, es tur ļoti daudz daru pats – roku, metinu, bruģēju».
Jāteic, ka Rīgas domnieki ir ļoti naski uz aizdošanu un varbūt jāiesaka deputātiem izveidot savu banku. Jo kopumā 2011.gadā deputāti publiski neatklātām firmām vai personām kopumā aizdevuši 9 420 503 latu. Turklāt pēdējā gada laikā aizdevumu kopsumma palielinājusies par trešdaļu jeb trim miljoniem latu. Un finanšu grūtības patiešām domniekus nav vajājušas. Viņu parādi samazinājušies par trešdaļmiljonu un tie ir 2,3 miljoni - krietni mazāk par uzkrājumiem un aizdotajām summām.