Lai gan valsts uzņēmumu padomju likvidēšana savulaik varētu būt bijusi reālās problēmās balstīts solis, Latvija galu galā no vanniņas kopā ar ūdeni izlējusi arī bērnu, teikts šonedēļ publicētajā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta ziņojumā.
Dokumentā tiek skaidrots, ka padomes tika uztvertas kā neefektīvas "barotnes", tomēr ar šo lēmumu valsts uzņēmumi un to valdes atstātas bez efektīvas pārraugošās struktūras.
"Atbilstošu padomju vai valdi labāk uzraudzīt spējīgu struktūru trūkums, iespējams, ietekmējis nesenos "Latvenergo" un "airBaltic" skandālus un padarījis Latvijas valsts uzņēmumus ievainojamus attiecībā uz pārvaldības kļūdām nākotnē," teikts dokumentā.
Vienlaikus gan Latvija tiek minēta kā tā Baltijas valsts, kurā ir gan labākie, gan sliktākie piemēri reģionā. Kā skaidro ziņojuma autori, dažos valsts uzņēmumos darbojas padomes, kas virzās uz labās prakses īstenošanu, tomēr šādi gadījumi ir reti. Kopumā padomes ir vājas un labā prakse nav attīstīta.
Ziņojumā tiek norādīts, ka Latvijā uzņēmumu valdes atbild ministrijām, taču lielākajā daļā gadījumu tām pietrūkst kapacitātes. Visu uzņēmumu portfeli pārrauga ierobežots skaits ministrijas darbinieku vai pat tikai viens. Šīm personām parasti ir pieredze publiskajā pārvaldē, taču trūkst zināšanu un pieredzes komercdarbībā.
"Ir skaidrs, ka ministrijas nevar veikt to pašu darbu, ko profesionāla padome, ko veido izglītoti, talantīgi un pieredzējuši cilvēki," norādīts ziņojumā.
Lai gan padomes tika likvidētas, lai izbēgtu no politiskās ietekmes, tā joprojām var pastāvēt, teikts dokumentā. Piemēram, politiskās partijas turpina ietekmēt ministrijas un valsts uzņēmumu valdes locekļu izvēli.
Ziņojumā atzīts, ka arī pārējās Baltijas valstīs padomes ir ministriju vai politisko partiju ietekmes sfērā. Piemēram, Igaunijā padomes locekļiem bieži vien ir ciešas saiknes ar politiskajām partijām. Daudziem no viņiem ir pieredze politikā vai arī pašvaldībās un valsts pārvaldē, daudzi ir ziedojuši partijām. Netiek gan noliegts, ka politiskā pieredze un saiknes var dot labumu valsts uzņēmumiem, tomēr politisko padomes locekļu lielais skaits iespējams uz citu nepieciešamo prasmju rēķina.
Politiskās saiknes esot vērojamas arī Lietuvā, pamatā Transporta un komunikāciju ministrijas jomā pretēji Enerģētikas ministrijai, kuras pārziņā esošajos uzņēmumos padomēs pamatā ir tehnokrāti.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts izveidots 2009.gada augustā. Tā ir bezpeļņas organizācija, kas cenšas veicināt labas korporatīvās pārvaldes principu ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs. Institūts Baltijas valstīs apmāca un sertificē profesionālus padomes locekļus, kā arī piedāvā vadlīnijas korporatīvās pārvaldības jautājumos Baltijas valstu privātā sektora un valsts uzņēmumiem.
