Deputāts Seržants rosina trīs gados IIN likmi samazināt par 9%

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme trīs gadu laikā jāsamazina par 9%, rosina Saeimas opozīcijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

Viņš uz likumprojekta par IIN izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimā iesniedzis priekšlikumu līdz 2015.gada 1.janvārim IIN samazināt no 25% līdz 16%.

Seržants iecerējis, ka no 2013.gada 1.janvāra IIN būs 22%, no 2014.gada 1.janvāra IIN būs 19% un no 2015.gada 1.janvāra 16%.

Kā ziņots, Saeimas pirmajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā par IIN paredz, ka trīs gadu laikā IIN likme tiks samazināta par 5% - no pašreizējiem 25% līdz 20%.

Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) rosina Ministru kabinetam uzticēt izvērtēt IIN samazināšanas ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem. Viņa priekšlikums paredz uzlikt par pienākumu valdībai, izstrādājot valsts budžeta likumu kārtējam gadam, nodrošināt, ka 2013.gadā un turpmākajos divos gados, nodokļa likmes samazināšana pašvaldību budžeta ieņēmumus no IIN neietekmē negatīvi.

Savukārt Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paredzējusi, ka no 2012.gada 1.jūlija vairākām personu grupām IIN atvieglojumam jābūt ne mazākam par 50% no valstī noteiktās minimālās algas. Ņemot vērā, ka minimālā alga valstī ir 200 lati, nodokļa atvieglojumam būtu jāvelta 100 lati.

Šāda līmeņa atvieglojums ir jāsaņem par nepilngadīgu bērnu, par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, par nestrādājošu laulāto un par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem.

Uz to varēs pretendēt arī par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšana un par nepilngadīgu brāli un māsu, kā arī par brāli un māsu, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku.

Deputāte iecerējusi, ka tāda pati pretimnākšana pienāksies par apgādībā esošu personu apgādājamiem, par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti) un par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu.

LETA jau ziņoja, ka 17.maijā Saeimas deputāti gandrīz vienbalsīgi pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un IIN samazināšanu.

Likumprojekti tika skatīti steidzamības kārtībā, tātad tie tiks pieņemti divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam varēja iesniegt līdz šodienai plkst.17, un tos Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vērtēs otrdien, 22.maijā. Galīgo lēmumu Saeima varētu pieņemt ceturtdien, 24.maijā.

Grozījumi likumā par IIN paredz, ka trīs gadu laikā IIN likme tiks samazināta par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%. Paredzēts, ka no 2013.gada 1.janvāra IIN likme būs 24%, 2014.gadā tā būs 22%, bet 2015.gadā - 20%.

Likumprojekti paredz, ka PVN likme no 1.jūlija tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 25% uz 24% - paredzēts samazināt no nākamā gada 1.janvāra.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas, skaidro likuma grozījumu autors Finanšu ministrija (FM).

FM aprēķini rāda, ka 2013.gadā, samazinot IIN par vienu procentpunktu, budžeta ieņēmumi būs par 33,2 miljoniem latu mazāki. Šim aprēķinam par pamatu ņemti IIN ieņēmumi no darba un citiem ienākumiem, neņemot vērā IIN ieņēmumus no kapitāla ienākumiem.

2014.gadā samazinātās IIN likmes dēļ valsts budžeta ieņēmumi būs kopumā par 98,1 miljonu latu mazāki, bet 2015.gadā - par 173,3 miljoniem latu mazāki, prognozē FM.