Straujuma: ES lauksaimniecības un zivsaimniecības politikai jābūt vienkāršākai

14. un 15. maijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā tiks apspriesti vairāki svarīgi jautājumi par lauksaimniecības un zivsaimniecības nākotni.

Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē jautājumā par nākotnes tiešo maksājumu sistēmu un tā saucamās obligātās „zaļās komponentes” vai ar klimatu un dažādu vides prasību ievērošanu zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsvērs, ka ir jānodrošina iespēja dalībvalstīm no plaša lauksaimniecības prakšu saraksta izvēlēties tām aktuālākos un konkrētajā reģionā atbilstošākos pasākumus, kas nodrošina konkrētās valsts vides problēmu risināšanu. Pašreizējie Eiropas Komisijas rosinātie „zaļās komponentes” nosacījumi ir nesamērīgi un tos nekādi nevar saukt par videi draudzīgas lauksaimnieciskās prakses izvēli stimulējošiem instrumentiem. Bez tam tie prasītu ievērojamu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstu administrējošām institūcijām.

Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē paredzētas arī diskusijas par Kopējās zivsaimniecības politikas nākotni, kurās Latvija norādīs, ka maksimālas ilgtspējīgas ieguves apjoma paredzētie līmeņi ir jāsasniedz pakāpeniski, neizraisot dramatiskas sekas zivsaimniecības nozarei. Zemkopības ministrija uzskata, ka attiecīgajā pamatregulā ir jānosaka, ka maksimālas ilgtspējīgas ieguves apjomi līdz 2015. gadam būtu sasniedzami tikai tām zivju sugām, kur tas ir iespējams, bet pārējām termiņš jāpagarina līdz 2020. gadam.

Latvija arī uzskata, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbības nosacījumos nepieciešami uzlabojumi, lai finanšu līdzekļu sadalījums starp dalībvalstīm tiktu ņemti vērā šajā plānošanas periodā pieejamā finansējuma apguves rādītāji un zvejas flotes sabalansēšanas rādītāji.