Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reorganizācijas rezultāts ir tikai mākslīga administrācijas aparāta palielināšana un pašvaldību sektora atstāšana pabērna lomā, uzskata eksperti.
Reorganizācijas pirmais posms beidzies – valsts sekretāra četri vietnieki izraudzīti. Tālākās izmaiņas esot šo amatpersonu uzdevumu sarakstā, informē ministrijā. Ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) savā emuārā paudis prieku par izraudzītajiem vietniekiem, kuru vidū divi ir no VARAM: Ilona Raugze, kura kūrēs reģionālās attīstības jautājumus, un vides aizsardzības speciālists Jurijs Spiridonovs, no malas nākuši Dace Grūberte, ES fondu lietu pārzinātāja, un Arnis Daugulis, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītājs. Visi četri ir pakārtoti valsts sekretāram, no Finanšu ministrijas atrotējušajam Aleksandram Antonovam. Šīs jomas pazinēji teic, ka no visiem šiem cilvēkiem patiešām spēcīgs kadrs esot I. Raugze.
Kopumā par reorganizāciju atsauksmes ir visai atturīgas. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis teic, ka «pati par sevi šī ideja nav slikta, jo tiek samazināta ministrijas pārvalde». Mazliet gan šaubas mācot, vai galu galā štati netiek par daudz saīsināti, jo, cik viņam esot zināms, no ministrijas jau aizgājuši daži vērtīgi cilvēki. Taču kopumā – VARAM ir tikai viena no ap 20 pašvaldības kontrolējošām institūcijām, un, lai arī tā ir atbildīgā ministrija, pārāk liela lomai tai neesot. «Ja mēs tiešām redzētu ko traģisku, tad iejauktos. Šobrīd ieturam neitralitāti,» norāda LPS pārstāvis.
Bijušajam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāra vietniekam Artim Stuckam nav skaidrs, kāds ir ieguvums. Arī RAPLM eksministrs Edgars Zalāns nesaskata īpašu pamatojumu «cilvēku mainīšanai ar vietām». Bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis šobrīd notiekošo dēvē par administratīvā aparāta uzaudzēšanu, kas neatbilst Ministru kabineta noteikumiem par labas pārvaldības principiem. Turklāt E. Sprūdža priecāšanās par kolektīva saliedēšanu liekoties kā sarkasms: jo šāda cilvēku pārvietošana un atbrīvošana no amatiem nevis saliedē, bet grauj labo iedibināto sistēmu.
E. Zalāns uzskata, ka daudz svarīgāk būtu panākt balansu starp vides un pašvaldību jautājumiem. Šobrīd saskatāma sasaukšanās ar 90. gadiem, kad vides aizsardzībai un pašvaldībām bija kopēja ministrija un vietvaras bija atstātas pabērna lomā.
A. Stucka uzsver, ka «pašvaldību jomā ir ļoti daudz darba un tā būtu pelnījusi vienu valsts sekretāra vietnieku. Bet, tā kā ministra kungam nav izpratnes par šo jautājumu, viņš to atstāj novārtā. Tad nu galvenais uzsvars likts uz IT nozari, no kurienes ministrs nāk». A. Stucka domā, ka ministrijai pietrūkst kapacitātes, it sevišķi – vietvaru finanšu lietās, norādot, ka uz tām jāskatās nevis kā grāmatvedim, bet kā plānotājam. Lai gan E. Sprūdžs esot izveidojis konsultatīvo padomi un it kā ieklausoties tās padomos, taču ar izpildi esot problēmas. «Laikam jau viņa konsultanti nav tie labākie, tāpēc nav brīnums, ka pēc sarunām ar viņiem ministrs nāk klajā ar tādiem ierosinājumiem, kam nav saiknes ar reālo dzīvi,» spriež A. Stucka, piebilstot, ka iepriekšējā departamentu sistēma strādājusi efektīvi. Tagad rodoties iespaids, ka ministrija par reformu objektu izvēlēta tikai tādēļ, lai radītu efektīvu pārmaiņu iespaidu. «Ministrijas ierēdņi jau neko daudz pretī nesacīs – ja reformē, tad reformē. Plašāk pieķerties – to neuzdrošinās,» ironizē bijušais RAPLM ierēdnis.