Tieslietu ministra Gaida Bērziņa aicinājums zvērinātiem notāriem savā darbībā izslēgt iespēju tikt iesaistītiem situācijā, kas varētu tikt tulkota kā pretvalstiska, aktivizējoties parakstu vākšanai par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem bez latviešu valodas prasmes, ir valstiski nozīmīgs un atbildīgs amatpersonas solis, uzskata Nacionālā apvienība (NA).
Personu paraksta īstums nevar tikt apliecināts uz likumprojekta, kas ir pretrunā ar Satversmi, kā arī uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā valsts pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Notārs, pildot likumu un apliecinot personas paraksta īstumu, pārliecinās par personas identitāti, rīcībspēju, kā arī par to, vai persona, kas vēlas parakstīties, ir Latvijas pilsonis.
Ņemot vērā nesen notikušās tautas nobalsošanas rezultātus, kad Latvijas pilsoņi pārliecinoši noraidīja ideju par divvalodību, valsts pienākums ir rast risinājumus, kas nepieļautu atkārotu pretvalstisku, valsts suverenitāti un nacionālo identitāti apdraudošu, kā arī valsts budžeta līdzekļus nelietderīgi izšķērdējošu referendumu rīkošanu.
„Valstī ir noteikta kārtība, kādā nepilsoņi var iegūt pilsonību, proti, nokārtojot valsts valodas eksāmenu, un pilsonības piešķiršana nevar būt dāvana. Latvijā ir viena valsts valoda, tādēļ referenduma rīkošana par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem bez valsts valodas prasmes ir uzskatāma par pretvalstisku,” uzskata NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Saeima šodien izskatīšanai komisijās ir nodevusi apvienības „Saskaņas centrs” (SC) pieprasījumu par tieslietu ministra iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā.