Nākamā gada budžeta pieņemšana ir sākusies ar pārliecinošu balsojumu Saeimā, 64 deputātiem balsojot par, 32 pret un vienam atturoties. Līdz pat decembra pirmajām dienām, kad 2010. gada budžetu plānots pieņemt otrajā galīgajā lasījumā, visticamāk, turpināsies arī budžeta saskaņošana ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas norit smagi, un, kā ceturtdien pēc balsojuma izteicās premjers Valdis Dombrovskis (JL), "ignorēt starptautiskos aizdevējus nav gudri, tādēļ labāk ir runāt un meklēt kādu risinājumu".
Būtiskas izmaiņas budžeta projektā varētu notikt saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar nodokli neapliekamo minimumu un dienesta auto aplikšanu ar nodokli. Šajos un citos budžeta paketes pavadošajos likumprojektos deputāti, tostarp koalīcijas frakcijas, sola gatavot vairāk nekā simts priekšlikumu. Tautas partija jau ceturtdien paziņoja, ka kā risinājumu, lai nebūtu jāpasliktina sociāli jutīgu iedzīvotāju grupu stāvoklis, piedāvās vairāk nekā 30 miljonus latu iegūt, nevis samazinot ar nodokli neapliekamo ieņēmumu minimumu, bet palielinot IIN no 23% uz 25%. "Šis piedāvājums būtu mazāk sāpīgs un solidārs sabiedrībai un mazāk sistu pa mazāk nodrošinātajām personām, kaut arī nav mums mīļš," skaidroja TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Tikmēr Jaunā laika deputāte Silva Bendrāte debatēs to nodēvēja par "TP politiskās spridzināšanas taktiku", jo šādu priekšlikumu vajadzējis koleģiāli izdiskutēt koalīcijā un nākt ar vienotu risinājumu. Neitrāli par šo TP priekšlikumu ceturtdien izteicās finanšu ministrs Einars Repše (JL), to novērtējot kā "apspriežamu", lai gan tas skartu visus darba ņēmējus, tātad ļoti plašu sabiedrības slāni. "Es nesaku, ka tas priekšlikums ir slikts. Viņš vismaz ir fiskāli neitrāls, bet ir jāturpina diskusijas," debatēs Saeimā teica E. Repše.
Iebildes pret neapliekamā minimuma samazināšanu ir arī starptautiskajiem aizdevējiem, kuri kā alternatīvu uzstāj tieši uz progresīvā IIN ieviešanu. Iebildes no vairākuma koalīcijas partiju pret to ir tādēļ, ka neviens nevēlas spert šādu sociāli nepopulāru soli. Proti, vajadzīgais finansiālais pienesums budžetam no tā būtu, ja ar progresīvo IIN apliktu algas, sākot jau no 300 latiem, kamēr politiķi par sociāli taisnīgu atzītu vismaz 1000 latu sliekšņa noteikšanu.
Pilsoniskā savienība tomēr gatavos priekšlikumus par progresīvā IIN ieviešanu, aģentūru LETA informējis partijas Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Algām līdz 180 latiem PS rosinās ieviest 18% likmi, algām no 180 līdz 500 latiem – 24%, bet algām virs 500 latiem – 34% likmi. Lai gan premjers V. Dombrovskis pieļāva atgriešanos pie progresīvā IIN apspriešanas, finanšu ministrs E. Repše par progresīvā IIN ieviešanu bija skeptisks. Lielo algu īpatsvars nemaz neesot tik liels, un galvenais algu segments ir tieši zemajā un vidējā apjomā, tādēļ, lai panāktu 50 miljonu vērtu fiskālo ietekmi, "šī progresija būtu jāsāk no nepatīkami zema sliekšņa, kas tiešā veidā aizskartu tieši maz un vidēji atalgotos cilvēkus". Tā vietā E. Repše aicina atgriezties pie diskusijas par progresīvas nodokļa likmes noteikšanu atkarībā no dzīvojamās platības lieluma un mājokļa lepnuma.
Sagaidāms, ka debates pirms budžeta pieņemšanas otrajā galīgajā lasījumā būs arī par grozījumiem IIN likumā, kas ar nodokli apliktu labumu, kas tiek gūts personiskajām vajadzībām, izmantojot dienesta automašīnu. Koalīcijas deputāti Saeimas Tautsaimniecības komisijā, tostarp arī no JL, trešdien draudēja nebalsot par šo likumprojektu, ja Finanšu ministrija līdz budžeta gala balsojumam nebūs izstrādājusi detalizētus Ministru kabineta noteikumus, kā šo sistēmu paredzēts ieviest un administrēt. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) ceturtdien pauda šaubas, vai FM, kura aizņemta ar budžetu, šobrīd jāuzdod šāds darbs. Viņaprāt, to var paveikt arī pēc budžeta pieņemšanas un par to tikšot panākta vienošanās koalīcijas partiju sadarbības padomē. Tikmēr ZZS jau nolēmusi, ka šajā likumprojektā iesniegs savus priekšlikumus, ka IIN par dienesta auto izmantošanu jāmaksā tikai valsts iestāžu, ne privāto uzņēmumu darbiniekiem.