Eiropas Parlamenta ēkā Briselē atklāta Latvijas deputātes Sandras Kalnietes organizēta fotoizstāde Solidaritāte rekonstrukcijā: gads pēc Japānas lielās zemestrīces. No starptautiskās diplomātijas viedokļa šis žests ir nozīmīgs, jo Eiropas Savienība tiecas noslēgt ar Japānu brīvās tirdzniecības līgumu.
Tas Eiropas uzņēmējiem pavērtu iespējas konkurēt Japānas tirgū ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.
Savas intereses te ir arī Latvijai, proti, japāņi varētu biežāk ārstēties ar mūsu farmācijas industrijas ražotajām zālēm. Taču priekšnoteikums klātbūtnei Japānas tirgū ir vienkāršāka zāļu atbilstības vērtēšana. Šobrīd Eiropas tirgum pārbaudīti un par labiem atzīti medikamenti Japānā jātestē no jauna. Tas ievērojami sadārdzina produktu, padarot to faktiski konkurēt nespējīgu. Un tā – daudzās nozarēs importa precēm japāņi piemēro augstākus standartus nekā pašu ražotajām. Brīvās tirdzniecības līgums šo Eiropas biznesa problēmu risinātu.
Oficiālas sarunas par līguma tapšanu vēl nav sāktas; abas puses saskaņo sarunu problemātiku – ES vēlas drošību, ka Japāna gatava atcelt beztarifu barjeras, japāņi vēlas būt pārliecināti, ka, reiz uzsāktas, sarunas arī tiks veiksmīgi pabeigtas.
Un tieši tāpēc šobrīd Eiropai ir tik svarīgi apliecināt šo apņemšanos atkal un atkal – uzturēt labas attiecības, izrādīt cieņu. Būdami senas un noslēgtas kultūras pārstāvji, japāņi starpvalstu attiecībās diplomātijas rituāliem piešķir milzīgu nozīmi. Jebkuras pārmaiņas notiek lēni.
Sandra Kalniete – priekšsēdētāja vietniece parlamenta delegācijā attiecībām ar Japānu – atzīst, ka kaut kur pilsētā viņas un poļu kolēģa Artura Zasadas organizēto fotoizstādi visticamāk apmeklētu vairāk cilvēku. Un, kā klātienē novērtēja Neatkarīgā, tas patiešām būtu tā vērts. Fotogrāfijas emocionāli uzrunā. Tās rāda, kā dabas stihija vienā acumirklī maina pastāvošo lietu kārtību, rimto dzīves ritmu un kā cilvēki ar milzīgu gribasspēku atkal sakārto savu pasauli. Milzīgs kuģis vienā attēlā burtiski iebrauc dzīvojamajā mājā, bet nākamajā jau tiek nolaists atkal ūdenī. Bēdu sagrauta ģimene uz cunami sagrautas ēkas fona blakus fotogrāfijā pēc dažiem mēnešiem jau atguvusi dzīvotprieku un vismaz – pagaidu māju. Tikai tēvs paguvis nosirmot. Tomēr šoreiz lielāka nozīme ir tam, ka šīs 30 fotogrāfijas izstādītas Eiropas politiski svarīgākajā punktā – parlamentā. Un arī tam, ka izstādes atklāšanā piedalījās tāds politikas smagsvars kā parlamenta lielākās politiskās frakcijas Eiropas Tautas partijas prezidents Žozefs Dauls.
Šo eiropiešu cieņas un atbalsta apliecinājumu novērtē Japānas vēstnieks ES Kožiro Šiožiri: «Mēs nekad neaizmirsīsim jūsu solidaritāti!» Uzreiz pēc postošās 11. marta zemestrīces Eiropas kopiena Japānai sniedza maksimāli daudz palīdzības, cik nu cietušie ņēma pretim. Naudas izteiksmē – aptuveni desmit miljonu vērtībā. Pašlaik Japānas fiziskā atjaunošana turpinās. Pagaidu māju vietā tiek celtas jaunas, no gruvešiem atdzimst rūpnīcas, ceļi – visa infrastruktūra, un te būtu komerciāla interese arī Eiropas uzņēmējiem. Tomēr, šķiet, japāņi šo nišu vēlas paturēt vairāk vai mazāk noslēgtu. Neatkarīgās taujāts, vai arī eiropieši ir aicināti piedalīties Japānas būvēšanā, diplomāts Masahiko Fujihara atbild atturīgi: «Japānas pašvaldības iepirkumus publicē savās mājas lapās, un šī informācija ir pieejama ikvienam.»
Savukārt par iecerēto brīvās tirdzniecības līgumu Japānas pārstāvis izsakās izteikti pozitīvi. Šai ziņā viņa valsts un Eiropas Savienības intereses pilnībā saskanot – abas ir par liberalizētu ekonomiku, tātad – par tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu.
Oficiālas sarunas par līgumu un līdzsvara ieviešanu biznesa attiecībās plānots sākt tuvāko mēnešu laikā.
Jāpiebilst, līdz šim Eiropas tirgus Japānai bijis daudz atvērtāks nekā Japānas tirgus Eiropai.