Mūsdienās demokrātiju dzīvu padara augsta pilsoniskā līdzdalība un attīstīta politiskā kultūra, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 20.aprīlī, Varšavā piedaloties Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē.
Saeimas priekšsēdētāja raksturoja, ka Rietumiem raksturīgās pārstāvnieciskās demokrātijas vietu šobrīd sāk ieņemt līdzdalības demokrātija.
"Vēl nesen demokrātija nozīmēja vārda, uzskatu, pulcēšanās un preses brīvību, iedzīvotāju tiesības vēlēt, pašu pārvaldības procesu atstājot politiķu rokās. Šie ir vieni no būtiskiem, tomēr formāliem demokrātijas elementiem," skaidroja Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka modernu demokrātiju raksturo augsts pilsoniskās līdzdalības līmenis un attīstīta politiskā kultūra.
21.gadsimtā arvien attīstīsies jauna, interaktīva komunikācija starp valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrību.
"Konsultējoties ar pilsonisko sabiedrību, profesionālajām asociācijām un arodbiedrībām, parlamenti savā darbā iesaista plašu cilvēku loku. Lietojot jaunākos komunikāciju rīkus un efektīvi vadot informāciju, parlamenti tuvinās nepārtrauktam, atvērtam un uzticamam dialogam ar sabiedrību," uzskata S.Āboltiņa.
S.Āboltiņa norādīja, ka arī Latvijas parlaments aktīvi izmanto sociālos tīklus, kā arī nodrošina interneta tiešraides gan no Saeimas sēdēm, gan citiem nozīmīgiem notikumiem. Saeima ir pieņēmusi deklarāciju, kas paredz attīstīt pilsonisko sabiedrību un nosaka parlamenta un nevalstisko organizāciju sadarbības principi.
Katru gadu parlamentā notiek Saeimas un nevalstisko organizāciju forums, un šī gada foruma moto ir "Stabilitāte. Sadarbība. Attīstība". Savukārt nākamnedēļ Saeima vērs durvis otrajai Jauniešu Saeimai, kurā pulcēsies jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, kuru idejas par Latvijas attīstību un nākotni saņēmušas vislielāko atbalstu interneta balsojumā, darīja zināmu S.Āboltiņa. "Viņu idejas iedvesmo pat pieredzējušus politiķus, un viņu vidū es redzu nākotnes politiķus un līderus, kuri vēlas veltīt savu profesionālo dzīvi mūsu cilvēku labklājības celšanai," teica S.Āboltiņa.
"Tieši caur līdzdalību, nevis pārstāvību, sabiedrībai tiek radītas daudz lielākas iespējas piedalīties parlamentārajā lēmumu pieņemšanas procesā un būtiski paplašinās cilvēku loks, kam ir pieeja šādām iespējām," norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa aicināja arī ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās formātā stiprināt līdzdalības saikni ar sabiedrību, medijiem un sociālajiem partneriem.
"Demokrātija savu visspilgtāko izpausmi gūst ikdienā. Ir svarīgi, lai ļaudis būtu aktīvi un iesaistītos politiskajā procesā ne tikai vēlēšanu laikā, bet katru dienu. Un - lai parlamenti šādām aktivitātēm būtu gatavi un tās veicinātu, nevis uzskatītu par apgrūtinošām un traucējošām," diskusijā par parlamentu, sabiedrības viedokli un masu medijiem pauda S.Āboltiņa.