Saeima pēc ilgstošām debatēm šodien pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus pensiju likumā.
Saeimas deputāts, Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) norādīja, ka galvenais grozījumu mērķis ir sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšana. Ja netiktu veikti grozījumi, jau pēc divdesmit gadiem sociālais budžets būs lielā deficītā, pat līdz 1,4 miljardiem latu. "Zaudētu jebkādu manevrēt spēju budžets," teica A. Ašeradens.
Grozījumi paredz no 2014. gada palielināt pensionēšanās vecumu, sākotnēi par trim mēnešiem gadā, pēcāk par pusgadu, līdz 2020. gadā sasniegtu 65 gadus. Tas tieši skartu vairāk nekā 50 000 cilvēkus, kuriem jau tuvākajā laikā būtu tiesības iet pensijā. Zināms, ka ievērojama daļa pirmspensijas vecuma cilvēku ir bezdarbnieki. A. Ašeradens savukārt uzsvēra, ka ir paredzēta vērā ņemama alternatīva jeb piedāvājumu pakete cilvēkiem, kuri saskarsies ar šo reformu, piemēram, valsts atbalstu mazā biznesa uzsākšanai, iespēju pārkvalificēties un priekšlaicīgo pensionēšanos.
Saskaņas centra deputāts Andrejs Klementjevs Saeimas debatēs sacīja: "Es diemžēl neko nedzirdēju par cilvēku, dzirdēju par budžetu, rezervēm... Es vēlos zināt, cik ieguldīsim veselības jomā? Lai uzturētu labāku veselību šiem cilvēkiem, profilaksē, rehabilitācijā? Tad es saprastu, ka mēs darām visu, lai viņus noturēju darba tirgū." Deputāts arī uzsvēra, ka šoden pirmspensijas cilvēkiem ir grūti konkurēt ar jauniešiem darba tirgū. LM piedāvātā reforma tiek kritizēta, jo nepiedāvājot iespējas cilvēkiem saglabāt sevi darba tirgū ilgāk. A. Klementjevs saka: "Mēs nerunājam, kā kompensēsim cilvēkam to, ka pieņemam šādu likumu."
Deputāts Valērijs Agešins (SC) sacīja: tā vietā, lai stimulētu jaunu darba lietu izveidi, valsts izvēlas samazināt pensionāru skaitu. Viņš arī apšaubīja valdības norādīto ekonomisko ieguvumu, jo neesot rēķināts, cik izmaksās cilvēkiem bezdarbnieka pabalstos, ja nevarēs turpināt darbu, cik sociālajos pabalstos maksās pašvaldības? Savukārt deputāte Inita Bišofa (Zatlera Reformu partija) citēja Aristoteli un Eduardu Virzu, norādot, ka cilvēki laukos vēlas strādāt un dara to arī 70 un 80 gados.„Cilvēks dienā, kad viņam paliks 62 gadi un trīs mēneši nepārtrauks strādāt,” teica deputāte. Viņa uzskata, ka līdz 2014. gadam vēl ir daudz laika, lai sakārtotu lietas. Pārmetumus deputāte veltīja Veselības ministrijai, kurai beidzot vajadzētu veikt nopietnu darbu, lai cilvēkiem būtu veselība, jo „tā taču nav zāļu ēšanas ministrija, bet veselības”.
Neatkarīgās deputātu grupas deputāte Elīna Siliņa norādīja, ka atbalstīs likumprojekta virzību, taču neatkarīgajiem deputātiem ir savs viedoklis. „Labklājības ministrija pašlaik izskatās kā vientuļnieks, kas uzņēmies uzdevumu atrisināt pensiju budžeta problēmas. Atbildīga ir visa valdība, visas ministrijas. Būsim godīgi, šis piedāvājums neatrisinās visas problēmas.” Viņa norādīja, ka efektīvākais risinājums būs tas, ja valstī pieaugtu vidējā alga un darba vietu skaits. „Tikai tad, ja būs nodarbinātības pieaugums, tas palielinās strādājošo attiecību pret pensionāriem, un viens no veidiem, kā to stimulēt ir darbaspēka nodokļa samazinājums,” teica E. Siliņa.