Lai iepazītos ar Latviešu valodas aģentūras darbību latviešu valodas politikas īstenošanā un pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2004-2010" rezultātiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien tikās ar Latviešu valodas aģentūras pārstāvjiem.
Kā deputātus informēja Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, pētījuma rezultāti rāda, ka pēdējos gados cittautiešu latviešu valodas prasmju līmenis ir uzlabojies, it īpaši jauniešu vidū. Tāpat ir palielinājies to cittautiešu skaits, kuri zina latviešu valodas pamatus un vēlas apgūt valodu augstākā līmenī. Vienlaikus viņš norādīja, ka kopējo latviešu valodas situāciju nevar vērtēt kā ļoti labu, jo pašlaik krievu valodas pratēju skaits ir lielāks nekā latviešu valodas pratēju skaits. Kā būtiskākos latviešu valodas apguves veicināšanas instrumentus J.Valdmanis minēja dažādus izglītības pasākumus un juridiskos instrumentus.
Diskutējot par latviešu valodas lietojumu, J.Valdmanis informēja deputātus, ka lielākās problēmas ir ar latviešu valodas lietojumu privātajā sfērā, kur valodas lietojumu nosaka un veicina ikdienas dzīves nepieciešamība. Viņš uzsvēra, ka latviešu valodai pozitīvas attieksmes veicināšanā liela loma ir arī amatpersonām, kuras ar savu izvēli, kādā valodā sarunāties publiskajā telpā, demonstrē savu attieksmi pret valodu un rāda priekšzīmi arī pārējiem iedzīvotājiem. Arī komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra, ka latviešu valodas lietošana, sarunājoties ar Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, parāda cieņu valsts valodai.
Komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) interesējās, kurās jomās latviešu valodas apguve, prasmes vai lietojums ir pasliktinājies. Kā deputātam paskaidroja J.Valdmanis, 2010.un 2011.gadā pasliktinājusies attieksme pret latviešu valodu. Attieksme ir būtisks priekšnosacījums motivācijai mācīties un lietot latviešu valodu - mācību iestādes, plašsaziņas līdzekļi un sociālā vide ir būtiski attieksmes veidotāji, akcentē J.Valdmanis.
Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) atzinīgi novērtēja Latviešu valodas aģentūras aktīvo darbu, vienlaikus norādot, ka ir jomas, kurās ir nepieciešami uzlabojumi. Kā vienu no tām viņa minēja palīdzību latviešu valodas saglabāšanai ārzemju latviešu diasporas vidū - atbalsts vietējiem latviešu kultūras centriem ir būtisks līdzeklis, kā palīdzēt latviešiem saglabāt saikni ar dzimteni. Deputāte arī vērsa klātesošo uzmanību uz ārzemju augstskolu interesi veidot latviešu valodas apguves programmas, aicinot Latviešu valodas aģentūru domāt arī par latviešu valodas garīgās telpas paplašināšanu tajos reģionos, tai skaitā ārvalstīs, kur novērojama pozitīva attieksme pret latviešu kultūru.
Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola informēja deputātus par pašreizējo aģentūras darbību - tās virzieniem, funkcijām, veiktajiem pētījumiem un īstenotajiem latviešu valodas mācību pasākumiem. Komisijas deputāts Guntars Bilsēns (ZRP) interesējās par aģentūras finansiālo situāciju un līdzekļu izlietojumu. Kā skaidroja I.Vītola, aģentūras pamatbudžets ir aptuveni četri simti tūkstoši latu un būtiskāko atbalstu projektu īstenošanā sniedz Eiropas struktūrfondi - mazākumtautību izglītošanai pēdējo gadu laikā izmantoti aptuveni divi miljoni latu.
Diskutējot par nākotnes uzdevumiem, Latviešu valodas aģentūras pārstāvji atzinīgi vērtēja bilingvālās izglītības nozīmi, kas būtiski uzlabojusi latviešu valodas prasmes jauniešu vidū un uzsvēra, ka tās īstenošana būtu jāpaplašina. Tāpat, kā rāda pētījuma rezultāti, būtiski ir veicināt pozitīvu lingvistisko attieksmi un plašāku valodas lietojumu plašsaziņas līdzekļos.
Analizējot pētījuma rezultātus, Latviešu valodas aģentūras pārstāvji vērsa klātesošo uzmanību uz atziņu, ka, strādājot pie valsts valodas politikas, jāvērš uzmanība arī mūsdienu izaicinājumiem - jāņem vērā imigrācijas tendences, jāatbalsta latviešu valodas apguve ārvalstīs un ārzemju latviešu diasporā, tāpat jāpievērš uzmanība latviešu valodas attīstībai virtuālajā vidē un mācību līdzekļu pielāgošanai mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām.