Ekonomikas ministrijas pasūtīts pētījums rāda, ka Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nav spējusi tikt galā ar tai deleģētajiem galvenajiem pienākumiem – apsaimniekot struktūrfondus un piesaistīt investīcijas.
TV3 raidījums “Nekā Personīga” ziņo, ka turpmāk struktūrfondu pārraudzīšanu veiks Finanšu ministrijas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas to darīja jau līdz šim. Līdz ar to tiks novērsta funkciju dublēšanās.
No 2014.gada LIAA galvenais uzdevums būs tikai investīciju piesaiste. Taču jau tagad LIAA vadītājam Andrim Ozolam uzdots novērst birokrātiju un paātrināt struktūrfondu apguves procesu.
Uz jautājuma zīmes ir arī paša Ozola atrašanās LIAA vadītāja amatā. Publiski izskanējis, ka Ozolam ir problēmas saņemt pielaidi valsts noslēpuma iegūšanai. Kad LIAA direktors pirmdien atgriezīsies no atvaļinājuma, viņam būs jāiziet pielaides pārbaudes process Drošības policijā. Ja Ozols pielaidi nesaņems, viņam amats būs jāzaudē.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas pasūtītais auditorkompānijas “Ernst&Young” ziņojums par investīciju piesaisti, LIAA nav glaimojošs. Auditori secinājuši, ka aģentūra nav nodarbojusies ar investīciju meklēšanu, bet kļuvusi par konsultāciju biroju investoriem, kas Latviju atraduši paši. Ar investīciju jautājumiem strādā tikai 20 no 209 LIAA darbiniekiem. Kamēr 20 konsultē, citi rada birokrātiskas problēmas.
Piemēram, franču uzņēmums “Axon Cable” ar 400 darbavietām Daugavpilī par ES naudu vēlējās paplašināt ražošanu, bet atmeta iecerei ar roku, jo būtu nepieciešams gads, lai sagatavotu dokumentus.
Ziņojumā fiksēts, ka LIAA darbinieki vāji sadarbojas ar vēstniecībām. Ja tās uzzina par kādas ārvalstu kompānijas ieceri būvēt ražotnes citās valstīs, LIAA neko nedara un gaida, kad kompānija pati izrādīs vēlmi braukt uz Latviju.
Aģentūras direktors Ozols šādam vērtējumam nepiekrīt. Tomēr arī jaunas iniciatīvas nesola. Viņš uzskata, ka jākoncentrējas uz esošo investoru apkalpošanu un ārvalstu uzņēmumu apzvanīšanai neesot jēgas.
“Pērn vien 17 investīciju projekti vainagojušies ar panākumiem. Radītas aptuveni 1000, 900 darbavietas un daļa no šīm investīcijām ir mūsu mērķtiecīgi uzrunātas,” “Nekā Personīga” norādīja Ozols.
Viņš lepojas ar “Statoil” lēmumu šogad Rīgā atvērt “Fuel&Retail” biznesa centru. Sazinoties ar norvēģu uzņēmumu, “Nekā Personīga” uzzināja, ka LIAA loma šajā projektā nav bijusi noteicošā. Aģentūra vien sniegusi konsultācijas.
Šobrīd Ekonomikas ministrija likusi Ozolam mazināt birokrātiju un paātrināt struktūrfondu apkalpošanu. Par to premjeram vēstulē sūdzas Pašvaldību savienība. LIAA neizmantojot elektronisko saraksti, bet sūta vēstules pa pastu, neievēro pārskatu un maksājumu termiņus. Šo sūdzību dēļ premjers pie sevis izsauca pat Ekonomikas ministrijas vadību.
Izskatās, ka LIAA jau šobrīd veidojas konkurence tās galvenā pienākuma veikšanā – investīciju piesaistē. Kopš pērnā gada oktobra ar investīciju jautājumiem sākusi strādāt prezidenta paspārnē izveidotā augsta līmeņa darba grupa, kuru vada prezidenta ekonomikas padomniece Elīna Egle. Gan LIAA, gan Egles grupa rīko seminārus Latvijas novados. Pagājušajā gadā ar dienas intervālu Valmierā notikuši LIAA un Valsts prezidenta kancelejas organizētie pasākumi par investīciju piesaisti. Aicināti vieni un tie paši cilvēki.