Lembergs: Briselē labāk zina Latvijas problēmas nekā pati Latvija

© Juris Presņikovs

„Parasti es neesmu slavējis Eiropas Komisiju, bet šoreiz jāsaka, ka Brisele labāk zina Latvijas problēmas nekā pati Latvija. Tas tikai norāda uz to, ka bez priekšā teikšanas no Briseles Latvijas politiskā elite neprot strādāt. Kalpu dvēseles. Bet labi, ka ir kungi, kuriem ir galva,” komentējot Eiropas Komisijas vadītāja H.M.Barrosu vēstulē premjeram V.Dombrovskim pausto atbalstu profesionālās izglītības sistēmas attīstībai, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

„Eiropas Komisijas vadītājs Hosē Manuels Barrosu kungs ir atsūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā paudis viedokli, ka īpaši svarīgi ir pievērsties jauniešu bezdarba problēmas risināšanai. Viņš savā vēstulē ierosina, lai šis darbs tiktu pasteidzināts, īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas ir konkrēti vērsti uz ātru rīcību jauniešu bezdarba problēmas risināšanai. Cita starpā norāda un iesaka: „Es uzskatu, ka mēs varētu arī pārveidot ERAF pasākumus, lai varētu nodrošināt papildu atbalstu, risinot jauniešu bezdarba problēmu, proti,” kam seko divi punkti, no kuriem otrais ir „atsākt īstenot un pārveidot ERAF finansēto pasākumu „Profesionālās izglītības infrastruktūra”, pārdalot resursus pašreizējā programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi””,” klāstīja Lembergs.

„Citiem vārdiem, Barrosu kungs 2012.gada 29.martā raksta V.Dombrovskim to, ko es ierosināju jau pirms gada, ko ierosināja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un virzīja arī izglītības un zinātnes ministrs Broka kungs – ka ir nepieciešams papildu finansējums profesionālās izglītības reformas īstenošanai. ZZS toreiz piedāvāja, ka ir nepieciešami 34 miljoni latu, lai varētu visas tās profesionālās izglītības skolas, kuras paliktu kā bāzes skolas pēc reformas, pietiekami finansēt un skolas izbūvēt, rekonstruēt un aprīkot atbilstoši šodienas pasaules, Eiropas prasībām. Diemžēl ir pagājis gads, un valdība šajā jautājumā neko nav darījusi, tieši otrādi – šī iniciatīva, ka ir nepieciešams piešķirt papildu finansējumu profesionālās izglītības reformas īstenošanai, tika apturēta un, kā zināms, šajā budžetā šim mērķim nav piešķirts neviens santīms. Es saprotu, ka Dombrovskim šķiet, ka Lemberga ierosinājumi ir privātās un personiskās interesēs un tie nav izskatāmi un atbalstāmi, un ir ļoti savtīgi. Barrosu kungu gan nevarētu apvainot un teikt, ka viņš lobē Lemberga personiskās intereses izglītības sistēmā, it kā es vēl taisītos mācīties kādā profesionālajā skolā, sasniedzot 60 gadu vecumu,” ar ironiju sacīja Lembergs.

„Es ceru, ka Dombrovskis šo vēstuli izlasīs, un vadība atgriezīsies pie šī jautājuma, un nevis mocīsies ar šobrīd rīcībā esošajiem līdzekļiem, bet gan piešķirs papildus nepieciešamo finansējumu, lai profesionālās izglītības reformu varētu veikt paredzētajā apjomā. Nevis reformēt tik tālu, cik ir nauda, bet reformēt tā, kā bija sākotnēji iecerēts, piešķirot papildu finansējumu. Ja airBaltic 110 miljoni latu atradās, tad atrast naudu jauniešu bezdarba problēmu risināšanai, kam vērš uzmanību Barrosu kungs, arī vajadzētu varēt,” norādīja pašvaldības vadītājs.

„Neapšaubāmi jauniešu nodarbinātība ir problēma, un to var risināt tikai izglītojot. Bez izglītības nav nodarbinātības. Mēs runājam par vispārējo vidējo izglītību, mēs runājam par augstāko izglītību, bet pa vidu ir profesionālā izglītība, kura būtu jāiegūst lielākajai daļai no jauniešiem. Apmēram 70% vajadzētu iziet caur profesionālām vidusskolām, profesionālo izglītību. Pie mums profesionālo izglītību iegūst 30% no pamatskolu beidzējiem, Vācijā – 70%, pilnīgi pretēja proporcija. Un tad ražo augstskolu beidzējus, kuri darbaspēka tirgū nevienam nav vajadzīgi – politologus, politekonomus,” rezumēja Lembergs.