Ārlietu ministrijā top valdības rīkojuma projekts, kas atceltu 2002. gada Ministru kabineta lēmumu, ar kuru Valsts kancelejas vadītājai Guntai Veismanei piešķirta diplomātiskā pase, un tās vietā izsniegtu dienesta pasi.
ĀM skaidro, ka rīkojuma projekts tiek izstrādāts saskaņā ar šā gada janvārī valdībā pieņemtiem noteikumiem par dienesta pasēm, kas paredz, ka Valsts kancelejas direktorei izsniedzama Latvijas dienesta pase.
Lai rīkojums stātos spēkā, tas jāpieņem Ministru kabinetā.
Kā jau vēstīts, jautājums par diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas un lietošanas kārtību aktualizējās pēc tam, kad Valsts kancelejas vadītājas Veismanes iecerēto atvaļinājuma ceļojumu uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu pārtrauca šīs valsts robežsargi, neielaižot viņu valstī. Viņa uz Ēģipti bija devusies ar diplomātisko pasi.
ĀM norādīja, ka diplomātisko pasi var izmantot, tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus. Sākotnēji Likumā par diplomātisko pasi bija speciāls punkts, kurš noteica, ka "diplomātiskās pases aizliegts izmantot privātiem, tūrisma un citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem". Vēlāk šo punktu ar grozījumiem svītroja no likuma, taču ĀM uzskata, ka likuma pirmajā pantā, kas noteic, ka diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas pārstāvis ārvalstīs, jau paredzēts, ka minēto dokumentu var izmantot, tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) drīz pēc tam uzdeva ĀM Konsulārajam departamentam izvērtēt pašreizējo diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas kārtību.
Ministra preses sekretāre Una Pušpūra aģentūru LETA informēja, ka Riekstiņš patlaban saņēmis Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārskatu par diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.
Pēc pašreizējiem datiem apmēram desmit personām, kuru rīcībā ir diplomātiskās pases, ir zudis tiesiskais pamats lietot šo dokumentu. ĀM jau ir izsūtījusi atkārtotus atgādinājumus šiem cilvēkiem pases iesniegt Konsulārajā departamentā, un, ja līdz šā gada novembra beigām pases netiks nodotas, tad tās tiks pasludinātas par nederīgām.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) prasīja no Veismanes skaidrojumus par diplomātiskās pases izmantošanu privātā braucienā.
Viņš, šodien uzzinot par šāda rīkojuma projekta tapšanu ĀM, sacīja, ka šis jautājums ir ĀM kompetencē. Valdības vadītājs vēl nav saņēmis no Veismanes pieprasītos skaidrojumus, taču viņš šajā lietā redz ētisko pusi, kas ir "zem jautājuma zīmes", un juridisko pusi, kas ir sarežģīta. Proti, no vienas puses, lai arī likumdevēja griba, svītrojot no likuma pantu, kas aizliedz izmantot diplomātisko pasi privātiem braucieniem, neesot bijusi šādu soli atļaut, taču, no otras puses, šis pants juridiski no likuma ir svītrots.
Pati Valsts kancelejas vadītāja iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka likumdošana neaizliedz augstām valsts amatpersonām braucienos izmantot piešķirto diplomātisko pasi. Arī atvaļinājuma laikā Veismane pārstāvot valsti un pildot savus darba pienākumus, piemēram, atbildot uz daudzajiem telefona zvaniem.
Tāpat diplomātiskās pases īpašnieks kādās specifiskās situācijās varot sniegt palīdzību citiem cilvēkiem.
Tāpēc, lai gan "cik juristu, tik viedokļu", tomēr Valsts kancelejas vadītāja ir pārliecināta, ka viņa varējusi izmantot diplomātisko pasi savā atvaļinājuma braucienā uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu.