Roni min kā vienu no SAB šefa Kažociņa pēctečiem

Līdz ar pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefa Jāņa Kažociņa marta beigās paziņoto, ka viņš nolēmis nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā, kuluāru sarunās arvien biežāk izskan minējumi par viņa pēcteci, ziņo pietiek.com.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pašlaik kā viens no reālākajiem kandidātiem uz SAB vadītāja amatu tiekot apspriests bezpartejiskais premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības satiksmes ministrs Aivis Ronis. Par viņu kā izbijušu diplomātu pozitīvi esot izteikušies sabiedrotie, tai skaitā ASV vēstniecība, ar kuru Latvijai nākoties saskaņot potenciālos jaunā SAB šefa kandidātus.

Pietiek arī norādīts – lai gan kā kandidāti uz SAB direktora amatu medijos neoficiāli līdz šim minēti arī līdzšinējais Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis, abu izredzes kļūt par Latvijas galvenā specdienesta šefu esot tuvas nullei. Faktiski gan Reiniks, gan Strīķis no potenciālo Kažociņa pēcteču amata kandidātiem esot jau svītroti.

Reiniks kā ilgstošs DP vadītājs esot ieguvis ne visai labu reputāciju un „sabiedroto” novērtējumu. Turklāt Reinika reputāciju esot „sasmērējušas” atsevišķās ne visai sekmīgās DP izmeklēšanas un bažas, kas paustas par viņa visnotaļ draudzīgajām attiecībām ar atsevišķu varas partiju saimniekiem.

Savukārt tas, ka MIDD priekšnieka vietnieks Strīķis nekļūs par Kažociņa pēcteci, galvenokārt tiek skaidrots ar viņa sievas Jutas Strīķes augsto amatu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Atsevišķi avoti drošības iestādēs Pietiek norādījuši, ka Strīķis pats to labi apzinoties un par kandidēšanu uz SAB šefa amatu vairs nedomājot.

Roņa kandidatūra, kā noprotams, tiek apspriesta, jo no „sabiedroto” puses izskanējis viedoklis, ka SAB šefa amatā būtu nepieciešams neitrāls, ar partijām tieši nesaistīts kandidāts, ar diplomāta un vadītāja pieredzi.

Pietiek jau rakstīja, ka Ronis ne visai labi jūtas satiksmes ministra amatā un, lai arī pats publiski noliedzis iespēju par ministra amatu atstāšanu, neoficiāli tieši viņš tiek dēvēts par Dombrovska valdības „vājāko posmu.” SAB šefa amats Ronim garantētu stabilitāti, jo atbilstoši likumam SAB direktors ar Saeimas balsojumu amatā tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, ar tiesībām tikt atkārtoti pārvēlētam.

Kažociņa lēmums atkārtoti nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā galvenokārt tiek saistīts ar viņa veselības problēmām. Lai arī pats Kažociņš norādījis, ka nostrādās līdz savu pilnvaru termiņa beigām – 2013.gada maijam, netiek izslēgts, ka viņš amatu SAB varētu atstāt arī ātrāk.

Kažociņš SAB vada kopš 2003.gada. Kažociņa priekštecis SAB šefa amatā bija ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītais Lainis Kamaldiņš.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome, bet amatā ievēl Saeima. Saskaņā ar likumdošanu SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.