2020.gadā aizsardzības budžetam vajadzētu būt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), to paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Valsts aizsardzības koncepcijas projekts, ko šodien kopā ar Militāro draudu analīzi skatīs valdība slēgtā sēdē.
Pašreizējais aizsardzības budžets ir aptuveni 1% no IKP. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban, šodien preses brīfingā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
AM politiskais direktors Jānis Garisons, prezentējot jauno koncepciju, norādīja, ka tas ir nozīmīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē rāmi turpmākai NBS attīstībai. Dokumentā noteiktas vadlīnijas, kādiem jābūt NBS, kādus uzdevumus jāveic, kā tālāk plānot armijas attīstību.
Koncepcija izriet no militāro draudu analīzē identificētajiem draudiem. Dokumentā netiekot izslēgtas arī tiešas konfliktsituācijas, lai gan to iespējamība esot visai zema.
Pēc Garisona teiktā, koncepcijā izvirzītie mērķi ir skaitliski mazi un mobili bruņotie spēki primāri spēj veikt sauszemes operācijas valsts pašaizsardzībai un kolektīvai aizsardzībai. Zemessardze koncepcijā noteikta kā NBS rezervju pamats.
Garisons uzsvēra, ka Latvijai jācenšas beidzot kļūt par drošības stiprinātāju, jo līdz šim mēs vairāk esam bijuši kā patērētāji. Piemēram, Latvija citu NATO valstu vidū ir trešā no beigu gala budžeta apjoma ziņā, bet otrajā vietā no beigām ir NBS skaitliskā apmēra ziņā.
Koncepcijā kā vēlamie mērķi NBS attīstībai minēti vairāki konkrēti cipari - 50% no visiem NBS karavīriem būtu jābūt sagatavotiem starptautiskām operācijām, bet 8% no visas armijas būtu jāatrodas pastāvīgās starptautiskās operācijās. Patlaban šis procents par atrašanos operācijās ārvalstīs ir mazāks. Graube neizslēdza iespēju, ka Latvijas dalība starptautiskās operācijās varētu tikt palielināta.
Graube, runājot par jauno koncepciju, uzsvēra, ka tajā ir ietverta arī sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts aizsardzības stiprināšanā. Pilsoņu iesaistes valsts aizsardzībā patlaban pietrūkst, tādēļ caur jaunsargiem un zemessargiem iecerēts to palielināt.
Ja valdība šodien akceptēs jauno koncepciju, tad to virzīs apstiprināšanai parlamentā. Koncepcija ir izstrādāta četriem gadiem, taču parasti to no jauna apstiprina katrs jauns Saeimas sasaukums.