Iepriekš izskanējušo ideju par krievvalodīgo bērnu uzņemšanu uz laiku latviešu ģimenēs varētu īstenot jau šovasar, taču tas atkarīgs no valsts iespējām raiti noorganizēt konkursu par šā procesa vadīšanu, norada Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Vienotība").
"Visticamāk, šo plānu varētu pamēģināt jau šovasar, bet jāizsludina konkurss par administratīvo darbu. To varētu veikt kāda valsts institūcija vai nevalstiskā organizācija, kas kā starpnieks palīdzētu ģimenēm menedžēt un noorganizēt šīs lietas. Tas vajadzīgs, ja mēs gribam, lai tie būtu nevis atsevišķi gadījumi, bet lai būtu sistēma," sacīja deputāts, paužot gan bažas, ka konkursa rīkošana varētu aizņemt diezgan ilgu laiku.
Viņš teica, ka iedzīvotāju atsaucība šai iniciatīvai līdz šim gan bijusi visai neliela – atsaukušās pārdesmit ģimenes, no kurām vairākums izteikušas piedāvājumu citvalodas ģimenes bērnam uz laiku padzīvot viņu vidē, bet vien daži pieteikumi bijuši par vēlmi bērnam ļaut padzīvot cittautiešu ģimenē un iepazīties ar tās tradīcijām.
"Principā ir cilvēki, kuri gribētu piedalīties, bet tas nav tik vienkārši izdarāms, ka viens piedāvā, otrs piekrīt un tad viņus vienkārši saliek kopā. Ir jāskatās pēc būtības un lai bērnu vecumi sakrīt. Loģiski, ja desmit gadu veca krievu meitene vēlētos kādu laiku padzīvot latviešu ģimenē, tajā vajadzētu būt kādam tāda paša vecuma bērnam," sacīja Judins.
Viņš norādīja – priekšlikums par krievu tautības bērna dzīvošanu latviešu ģimenē ir iekļauts valdības pagājušajā nedēļā apkopotajos un atbalstītajos priekšlikumos sabiedrības saliedēšanai.
Uz jautājumu, kā varētu organizēt šo procesu, Judins atbildēja – ģimenes aizpildītu anketas un, esot bērnu interešu un vecumu sakritībai, varētu piedāvāt ģimenēm satikties un pieņemt lēmumu. Ja ģimenes to vēlētos, tad varētu savstarpēji noslēgt mutvārdu vai rakstveida līgumu par šādu sadarbību, taču tas būtu viņu pašu ziņā. Valsts vai nevalstiskās organizācijas loma šajā procesā būtu minimāla – kā starpniekam palīdzēt ģimenēm atrast vienai otru.
"Es ļoti ceru, ka mēs šo ideju šovasar varētu realizēt, bet, vai būs izdarīts daudz vai maz, atkarīgs arī no tā, vai valsts spēs ātri rīkoties ar priekšlikumiem, tad izsludināt konkursu par iniciatīvas organizēšanu," teica tautas kalps.
Viņš arī uzsvēra – līdz ar šo ideju nav runa ne par kādu asimilāciju vai bērna atņemšanu un nodošanu citā ģimenē uz ilgu laiku, kā tas interpretēts atsevišķos medijos. Turklāt runa varētu būt ne tikai par krievu bērnu uzņemšanu latviešu ģimenē, bet arī aicināt latviešu bērniem paviesoties krievu ģimenēs un tamlīdzīgi, lai notiktu bērniem iespēja iepazīties ar citas kultūras tradīcijām.
Jau vēstīts, ka Judins marta sākumā nāca klajā ar priekšlikumu aicināt atsaukties tās latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kuri vēlas iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos.
Viņš norādīja, ka krievvalodīgajam puisim vai meitenei, kas dzīvo Purvciemā, iespējams, nav savas omītes laukos, kas palīdzētu ieraudzīt citu Latviju. Deputāts uzskata, ka tas būtu labs praktisks solis pareizajā virzienā pēc 18.februārī notikušā referenduma, kurā tika noraidīta iniciatīva par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Tā vēsta portāls kasjauns.lv