Aicina rosināt izmeklēšanu par visiem gadījumiem, kad no KNAB tikusi nopludināta informācija

"Saeimas Nacionālās drošības komisijai būtu nevis jāaizraujas ar jauna Satversmes aizsardzības biroja vadītāja atrašanu no sev pietuvināto cilvēku vidus, vai jāprāto par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadarbības iespējām ar drošības iestādēm, bet gan jāierauga problēmas, kas atrodas acu priekšā - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbībā. Ir jāiniciē izmeklēšana par visiem faktiem, kas saistīti ar informācijas nopludināšanu no KNAB, šīs iestādes darbinieku pieļautajiem pārkāpumiem un vadošo amatpersonu atbildību", uzskata "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputāts, Nacionālās drošības komisijas loceklis Andrejs Elksniņš.

2011.gada 17.novembrī, balsojot par jauno KNAB vadītāju, "Saskaņas centrs" uzsvēra, ka tam ir jānovērš iekšējās informācijas noplūde no iestādes, jāstiprina sabiedrības uzticība KNAB un jāizslēdz jebkādas aizdomas, ka birojs varētu darboties kādu politisko grupu interesēs.

Diemžēl pēdējā laika notikumi un arvien jaunas publikācijas plašsaziņas līdzekļos liecina par KNAB izmeklējamo lietu novilcināšanu, nekvalitatīvu un nepilnvērtīgu izmeklēšanu, tendenciozu pozīciju attiecībā pret valdošās koalīcijas un tās sponsoru interesēm.

"KNAB kā iestāde sevi nepārtraukti diskreditē, grauj iedzīvotāju vēlmi griezties un sadarboties ar to, samazina sabiedrības uzticības un līdzdalības līmeni koruptīvo nodarījumu apkarošanā, jo sistemātiski dzirdam par izmeklēšanas noslēpumu saturošās informācijas noplūdēm, informācijas zādzībām un citām prettiesiskām darbībām noteiktu personu, politiķu vai pat paša KNAB interesēs", norāda A.Elksniņš.

Nedz Latvijas Republikas prokuratūras uzraudzība, nedz Ministru prezidenta V.Dombrovska realizētā KNAB pārraudzība, nedz arī Satversmes aizsardzības biroja darbs nespēj risināt šo samilzušo problēmu, kas atkārtojas ar apbrīnojamu regularitāti - praktiski ik mēnesi tiek runāts par kādu KNAB iekšienē notikušu noziegumu.

2011.gadā korupcijas uztveres indeksā Latvija ierindojās 61.vietā, līdzās Kubai un Turcijai, kas liecina par augstas pakāpes riskiem amatpersonām uzticētās varas izmantošanā privātam labumam. Būtiski uzlabojumi korupcijas mazināšanā apstākļos, kad KNAB ir gan ierobežoti resursi cīņai ar korupciju, gan arī noziedzīgi darbinieki, nav iespējami, tāpēc Nacionālās drošības komisijai ir nekavējoties jāuzsāk izmeklēšana par iespējamiem pārkāpumiem KNAB.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais