Koalīcijas partijas nav noskaņotas veikt kardinālas izmaiņas valdības piedāvātajā 2010. gada budžeta projektā, ko Saeima otrdien ar 63 balsīm par, 28 pret un vienai atturoties, konceptuāli atbalstīja, nododot izskatīšanai parlamenta komisijās.
Valda vispārējs noskaņojums, ka galvenā starptautisko aizdevēju prasība par budžeta deficīta samazināšanu 500 miljonu latu apmērā ir izpildīta un konkrētie pasākumi, kurus šobrīd saskaņošanas procesā apstrīd Starptautiskais valūtas fonds (SVF), ir labākais iespējamais politiskais kompromiss, ko spējusi panākt valdošā koalīcija. Tādēļ finanšu ministrs Einars Repše (JL) neprognozē, ka izmaiņas pirms budžeta skatīšanas otrajā, galīgajā lasījumā, ko plāno 1. decembrī, būs vērā ņemamas.
"Aizdevējiem būs jāsaprot, ka izvēle ir starp budžeta pieņemšanu vispār vai cīnīšanos par šiem sīkumiem," otrdien brīdināja arī Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.
Pašlaik ar aizdevējiem rit "nopietna diskusija" par budžeta pasākumiem vismaz 70 miljonu latu apmērā, atzina finanšu ministrs. Iebildes vēl aizvien ir par to, ka valdība aptuveni 50 miljonus latu atradusi, ar sociāli sāpīgu pasākumu samazinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, un aizdevēji rosinot to kompensēt, ieviešot progresīvo IIN, pret ko skeptiskas ir gan partijas, gan E. Repše. Finanšu ministrs uzsver – tā kā šāds nodoklis nav ieviests ne Lietuvā, ne Igaunijā, mūsu uzņēmēji varētu pārreģistrēt savu komercdarbību uz kaimiņvalstīm. Turklāt, lai progresīvajam IIN būtu vajadzīgais fiskālais efekts, tas būtu jāievieš, sākot ar zemu algu līmeni.
Viena no aizdevēju iebildēm ir arī par ES tiešo maksājumu izmaksas pārcelšanu no nākamā gada pavasara uz šo rudeni, kas, pēc SVF domām, "nav ne kas jauns, ne ir uzskatāms par fiskālo pasākumu", kā teica E. Repše. Runa ir par 42 miljonu atvēlēšanu lauksaimnieku maksājumiem, to no 2010. gada budžeta izdevumu daļas pārceļot uz šo gadu. Vēlāk šo naudu atmaksā ES, bet jau šodien sāksies tās izmaksa lauksaimniekiem no pašu budžeta. Atteikšanās no šī solījuma būtu "nopietns apdraudējums budžeta pieņemšanai", otrdien brīdināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka partijas, lai panāktu kompromisu ar aizdevējiem, varētu atgriezties gan pie jautājuma par progresīvo IIN, pie nosacījuma, ja to ieviestu ar ļoti augstu sākumslieksni, gan mājokļa nodokļa korekcijām, lielākām platībām un luksusa majokļiem piemērojot augstāku likmi, kā to sākumā rosināja Jaunais laiks. Tomēr oficiāli koalīcijas partiju starpā neviena no šīm iespējām pagaidām nav apspriesta.
Koalīcijas partijām ir noraidoša attieksme pret progresīvā IIN ieviešanu, un, tikai teorētiski pieļaujot atgriešanos pie tā apspriešanas, politiķi uzsver, ka apsverama būtu tā attiecināšana uz iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem. Jāatgādina, ka vasarā valdībā nonāca un tālākai apspriešanai tika noraidīts Finanšu ministrijas gatavots priekšlikums, kurā šo nodokli ieviest piedāvāja, sākot ar 350–500 latu algu, piemērojot 25% likmi.
Premjera partija JL joprojām ir pret progresīvā IIN ieviešanu un darīšot visu, lai pie tā nenonāktu, teica JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Teorētiski pieļaujot, ka pie šīs diskusijas koalīcija varētu atgriezties, JL pozīcija būšot, ka tas attiecināms uz iedzīvotājiem, kuri gadā pelna ne mazāk kā 10 000 latu. Līdzīga pozīcija ir ZZS. Nebūdami principiāli pret progresīvā IIN ieviešanu, zaļie zemnieki neatbalstīšot tā ieviešanu, ja kāds rosinās to attiecināt uz iedzīvotājiem, kuri pelna mazāk par 1000 latiem mēnesī, teica A. Brigmanis. "Ja progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana būs maksa par šo budžetu, tad mēs pret to neiebildīsim, bet ne jau no 300–500 latu algām, kas būtu papildu sociālais slogs," Neatkarīgajai skaidroja politiķis. Progresīvā IIN ieviešanu neatbalsta arī TP, teica V. A. Krauklis, uzsverot, ka tā attiecināšanai tikai uz 1000 latu un lielākām algām nebūtu fiskālās jēgas.