Šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, notiks ikgadējais centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība (LZS) kongress. Kongresā piedalīsies aptuveni 300 LZS biedri no visiem Latvijas reģioniem, to skaitā pašvaldību vadītāji un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.
Ar ziņojumu par līdz šim paveikto un nākotnes iecerēm uzstāsies partijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un partijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Uldis Augulis, savukārt ar jauno LZS programmu klātesošos iepazīstinās priekšsēdētāja vietnieks Vitauts Staņa.
Programmas ievadā tiek akcentēta LZS vieta politisko partiju spektrā un loma Latvijas vēsturē. Pašreizējā sakaitētajā atmosfērā, kas izveidojusies pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā, LZS norāda, ka Latvijai ir daudz darīts pāri, bet šos pāridarījumus partija saista ar agresīvajiem totalitārajiem režīmiem, nevis ar konkrētām tautībām. Visu tautību cilvēkiem ir tiesības dzīvot Latvijā, attīstīties un strādāt tās labā, bet valsts valoda ir viena - latviešu valoda.
LZS jaunajā programmā iestājas ne tikai par zemnieku interesēm, bet arī aicina Latvijā attīstīt rūpniecisko ražošanu.
LZS programmā ir sadaļa par izglītību, kurā tiek deklarēts pamatprincips, ka visiem bērniem ir jāmācās. Iespējai iegūt pamatizglītību jābūt tuvu skolēna dzīves vietai. Atestāts par vidējo izglītību izsniedzams tikai tiem audzēkņiem, kuri sekmīgi apguvuši mācību programmu. LZS uzskata, ka jāpalielina valsts budžeta apmaksāto vietu skaits augstskolās un jānosaka, kuras izglītības jomas valstij būtu īpaši jāatbalsta. Pēc LZS domām, tās ir nozares, kas nosaka mūsdienu tehnoloģiju un inovāciju attīstību, - inženierzinātnes, būvniecība, dabas zinātnes un vides aizsardzība.
LZS uzskata, ka būtu jāpievēršas studiju kredītu dzēšanas problēmai. LZS ierosinājums ir - valsts dzēš studiju kredītus tiem absolventiem, kuri pēc studiju pabeigšanas strādā iegūtajā specialitātē.
Lielākā LZS jaunās programmas sadaļa ir par laukiem. LZS ir par to, ka jāsaglabā princips - uz Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu tiesības ir visiem zemniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma. Zemniekiem ir nepieciešami arī valsts galvoti kredīti - zemes iegādei un ražošanas attīstībai. Latvijas lauku dzinējspēks ir konkurētspējīgas ražošanas attīstība, šim mērķim ir jākalpo arī subsīdijām, uzskata partija. LZS iestājas par to, ka jāveicina zemes pārdošana vietējiem zemniekiem. Partija uzskata, ka pēc iespējas ilgāk jāsaglabā ES atbalsta maksājumi arī par saražoto produkciju.
Viena LZS jaunās programmas sadaļa ir veltīta pašvaldībām. LZS iestājas par divu līmeņu pašvaldību izveidošanu, pagaidām neatšifrējot, vai apriņķu pašvaldībām jābūt tieši vēlētām.
LZS jaunā programma ir izstrādāta, lai tā kļūtu par praktiski lietojamu rokasgrāmatu partijas biedriem, norāda Graudiņš.
LZS ar Latvijas Zaļo partiju veido politisko apvienību ZZS. Apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums arī ar Liepājas partiju un partiju "Latvijai un Ventspilij".