Krievijas prezidenta Vladimira Putina paspārnē savulaik nodibinātais fonds "Russkij Mir" pēdējos gados dažādām iniciatīvām un tautiešu atbalstam Latvijā iztērējis vairāk nekā 170 000 eiro (119 000 latu), liecina pētījumu centra "Re:Baltica" secinātais.
"Russkij Mir" Putina paspārnē nodibināts 2007.gadā - krievu kultūras un valodas izplatīšanai ārzemēs, tomēr fonda vadībā gan ir maz cilvēku, kam ir saikne ar kultūru. Piemēram, fonda direktors ir bijušās Padomju Savienības ārlietu ministra Vjačeslava Molotova mazdēls Vjačelsavs Ņikonovs. Bijušais augsta ranga VDK darbinieks un Krievijas Domes deputāts.
Pēc "Re:Baltica" aprēķiniem, "Russkij Mir" apstiprināto grantu kopējā summa kopš 2008.gada Latvijā pārsniedz 170 000 eiro. Par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību un klusē par Baltijas okupāciju.
Lai arī "Ruskij Mir" sevi pozicionē kā kultūras organizāciju, naudas saņēmēju vidū ir Latvijā zināmi krievu politiķi un sabiedriskie darbinieki. Pie naudas tikušas organizācijas, kuru biedri ir bijušie Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Valērijs Buhvalovs, viņu partijas biedre un PCTVL līdere Tatjana Ždanoka, Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs. Arī krievu valodas referenduma iniciators Aleksandrs Gapoņenko, secināts pētījumā.
Vairākus mēnešus garā izmeklēšanā, "Re:Baltica" noskaidrojusi vairāk nekā 20 Latvijas organizācijas, kas pēdējos četros gados saņēmušas naudu no "Russkij Mir". Tikai viena no tām savā gada pārskatā bija norādījusi naudu no Krievijas.
Pliners pētījuma autoriem atklājis, ka viņa vadītais fonds "Vecāki bērniem" no "Russkij Mir" saņēmis vairāk nekā 50 000 eiro (35 000 latu). Savukārt Plinera grāmatu līdzautors Buhvalovs saviem projektiem no "Russkij Mir" dabūjis vēl 12 000 eiro (8400 lati).
Viens no Buhalova projektiem paredz caur viktorīnām, sacerējumu konkursiem un kara dziesmām aicināt krievu skolēniem mācīt Lielā Tēvijas kara nozīmi. Viens no viktorīnas jautājumiem - "Kāds vārds un uzvārds iešifrēts padomju tanka nosaukumā - JS? Pareizā atbilde - Josifs Staļins".
Ar fonda atbalstu tapis arī metodiskais materiāls skolām un 30 minūšu gara dokumentāla filma "Pieminēt mūžam", kuru veidojis Buhvalova dēls Antons.
"Diletantiskas kvalitātes video mijas patriotiskas dziesmas, kadri no Padomju laiku kara filmām ar tankiem un lielgabaliem, internetā savāktas fotogrāfijas ar veterāniem no 9.maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa Rīgā", norāda "Re:Baltica".
"Russkij Mir" finansējums tiek saistīts arī ar Eiropas Parlamenta deputāti Ždanoku, kura gan bijusi ļoti izvairīga savos skaidrojumos par sadarbību ar šo fondu. Pētījumā secināts, ka Ždanokas iniciatīva par jauna referenduma ierosināšanu aprakstīta arī "Russkij Mir" janvāra žurnālā. Tas ir ikmēneša izdevums. Rakstā "Padodiet referendumu!" Ždanoka stāsta: krievu situāciju Latvijā var uzlabot vienīgi, ja "mēs nodemonstrēsim spēku, kā to darījām 2003.-2004.gadā", protestējot pret krievu skolu reformu.
Pētījuma veicēji arī atgādina, ka Ždanoka regulāri piedalās ikgadējās "Russkij Mir" asamblejās. Kad 2009.gadā Rīgā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā atklāja oficiālo "Russkij Mir" pārstāvniecību, Ždanoka kopā ar akadēmijas īpašniekiem un Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu pārgrieza sarkano atklāšanas lenti.
Šobrīd Latvijā ir divi oficiālie fonda "Russkij Mir" centri - Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Daugavpils universitātē. Katru gadu centri saņem 18 000 eiro (12 600 latu) finansējumu, grāmatas un biroja aprīkojumu, kā arī grantus atsevišķiem projektiem.
Pētījums arī atklāj "Russkij Mir" finansējuma saikni ar Ušakovu.
Lai gan organizācijas "Permo" pārstāves, aizbildinoties ar līguma nosacījumiem, "Russkij Mir" saņemtā finansējuma apmēru neatklāj, noprotams, ka nauda piešķirta organizācijas mājaslapas izveidei "www.perom.eu", kuras uzdevums ir apvienot dažādas krievu jauniešu organizācijas no dažādām valstīm. Piešķirtā nauda beigšoties šogad un nākamā gada pārskatā summa būšot norādīta.
"Perom" ir apvienojušās vai visas aktīvākās Latvijas krievu jauniešu nevalstiskās organizācijas. Lielākā daļa no tām saistītas ar Saskaņas centru un harizmātisko Rīgas mēru Ušakovu, kura redzamākā un arī viena no "Perom" līdzdibinātājām ir organizācija - "Mums pa ceļam".
"Mums pa ceļam" izdod arī skolu avīzi "Priškoļnaja", kas arī ir fonda "Russkij Mir" naudas saņēmēju sarakstā. "Pirškoļnaja" iznāk ik mēnesi 5000 eksemplāros, un to izplata vairāk nekā 40 krievu skolās Latvijā. Pētījuma veicēji norāda, ka 2009.gadā "Priškoļnaja" izdošanai Maskavas valdība varētu būt iedevusi 3480 latu, tomēr šāda summa biedrības 2009. un 2010.gada pārskatos neparādās. Gada pārskatos nav arī nauda no "Russkij Mir", lai gan atbalsts ir minēts fonda gada pārskatos. Ušakovs stāstījis, ka konkrētas summas, kas avīzes izdošanai un iepriekš minēto konferenču rīkošanai nāca no Krievijas, viņš neatceroties.
"Re:Baltica" arī atgādina, ka pamanītākais un skaļākais "Mums pa ceļam" projekts ir "9.maijs". Šim projektam ir pat atsevišķi reģistrēta organizācija, kuras vadībā arī ir Ušakovs un viņa komanda. "9.maija" mērķis ir rūpēties par Otrā pasaules kara veterāniem, kā arī godināt Krievijas uzvaru pār nacismu.
"Kā no patriotiskām padomju filmām par apzinīgajiem pionieriem, 2009.gadā kopumā ap 400 skolēnu piedalījās talkās, tikās ar kara veterāniem, dalīja viņiem paciņas. Bet 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā plūda šņabis, vīta sarkanas neļķes un tūkstošiem cilvēku pie krūtīm sprauda Georga lentītes," norāda pētījuma veicēji.
Līdz 2011.gadam "Russkij Mir" visā pasaulē nodibinājis 66 kultūras centrus un tā gada budžets ir 13 miljoni eiro. Pieci no šiem centriem ir Baltijā.