Ar Saeimas deputātes Ineses Laizānes (VL-TV/LNNK) iniciatīvu janvārī izveidota latgaliešu darba grupa, kurā notiek gan saistībā ar Latgali aktuālo jautājumu apspriešana, kā arī meklēti risinājumi latgaliešu valodas un kultūras popularizēšanai.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Laizāne, grupā darbojas sabiedrībā zināmi cilvēki no Latgales, pārstāvot dažādus Latgales novadus, piemēram, Balvus, Rēzekni, Preiļus un Daugavpili.
Līdz šim grupai notikušas divas tikšanās, un plānots, ka darba grupa kopā sanāks vienu reiz pa diviem mēnešiem. Patlaban latgaliešu darba grupa strādā, lai vēlā pavasarī varētu noorganizēt nelielu apspriedi, kurā tiktu lemts par dažādiem ar latgaliešu valodu saistītiem jautājumiem. Šāda apspriede, kuras noslēgumā tiks sagaidīti arī reāli priekšlikumi, tiek rīkota, lai ar gatavām idejām un priekšlikumiem augustā varētu piedalīties Rēzeknē notiekošajā pasaules latgaliešu konferencē, kas tiek organizēta jau trešo reizi.
Latgaliešu darba grupa iecerējusi noorganizēt vienas dienas konferenci, kurā darba grupām būtu jāstrādā četros virzienos. Viena darba grupa strādātu pie jautājuma par latgaliešu valodas šā brīža juridisko statusu un spriestu par to, kas būtu jādara nākotnē. Šajā grupā plānots diskutēt par iespējām, piemēram, vietvārdus rakstīt latgaliski. Grupā varētu strādāt profesionāli juristi, kuri saprot, kādas būtu nepieciešamās likumdošanas izmaiņas un kādi ir riski, lai ideju pilnveidotu, vēstīja Laizāne.
Otra darba grupa šajā apspriedē strādātu pie izglītības jautājumu risināšanas. "Mēs esam vienisprātis, ka izglītības saturā jābūt vairāk informācijai un ir jāmāca vairāk par latgaliešu valodu. Latviešu valodai ir divi paveidi - latviešu literārā un latgaliešu, tādēļ būtu tikai loģiski, ka visā Latvijā jaunieši tiktu izglītoti par to, kas ir latgaliešu valoda. Nav kurzemniekam jāmāca latgaliešu valoda, bet ir jāzina, ka tāda latgaliešu valoda ir, jāzina šīs valodas likumi un pamati, kā tā veidojas," klāstīja latgaliešu darba grupas idejas autore.
Iecerēts, ka konferences dienas beigās varētu būt jau izstrādāti gatavi priekšlikumi par to, kas būtu jāmaina izglītības saturā.
Trešā grupa spriestu par latgaliešu lokālo identitāti, lemjot par to, kā latgaliešu kultūrai vairāk būt kopīgai ar latviešu kultūru. Ir nepietiekami, ka reizi četros gados Dziesmu un deju svētkos tiek rīkots viens koncerts, kas ir veltīts Latgalei. Šajā darba grupa tiktu risināti dažādi identitātes jautājumi, kā arī spriests par to, kā latgalieši varētu kļūt interesantāki, piemēram, kurzemniekiem un kā visā Latvijas kultūras ainā nodrošināt stabilu latgaliešu kultūru.
Latgaliešu darba grupas rīkotajā konferencē iecerēts lemt arī par latgalisko mediju telpu. "Mums pašiem latgaliešiem šķiet, ka televīzijā un radio ir jābūt vairāk raidījumiem latgaliešu valodā. Šajā grupā tiktu runāts par to, cik daudz presē un mediju telpā būtu jāizskan latgaliešu valodai. Patlaban latgaliešu valoda dzīvo ģimenēs un ikdienā starp latgaliešiem, taču ir arī nepieciešams, lai šī valoda paliktu arī rakstiskā veidā, mākslas darbos un ne tikai Annas Rancānes dzejā vai filmā "Cilvēka bērns"," teica Laizāne.
Patlaban tiek apzināti profesionāļi un eksperti, kuri varētu iesaistīties, diskutēt un sagatavot reālus priekšlikumus par aktualizētajām tēmām.
"Latgalē ļoti pašaizliedzīgi un aktīvi strādā kultūras kopēji, taču viņiem ir nepieciešamas atbalsts. Savā darba grupā mēs neskarsimies klāt ekonomikai, jo tā ir citu profesionāļu lieta. Taču, runājot par jautājumiem, kas skar ekonomiku, manuprāt, ir svarīgi Latgalē likt cilvēkiem noticēt, ka šoreiz tā nav tikai parunāšana. Ik pa brīdim kaut ko sola darīt, bet ir pagājuši jau vairāki gadi, un nekas nav reāli mainījies. Uzskatu, ka ministri nevar izlemt, kas ir jādara Latgalē. To var izlemt ekonomisti sadarbībā ar pašvaldībām, aizbraucot un klātienē iepazīstoties ar situāciju, lai sagatavotu reālu plānu," pauda Saeimas deputāte.
Trešā pasaules latgaliešu konference "Latvijas neatkarības laiks - Latgales iespēja vai iznīcība" notiks augusta sākumā Rēzeknē. Konferencē aicināti piedalīties zinātnieki, pašvaldību un valsts organizāciju darbinieki, nevalstisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, skolotāji, uzņēmēji, lai kopīgi izvērtētu Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistītos topošās Latgales atbalsta programmas realizācijā.