Šodien Ārlietu ministrijā (ĀM) notika brīfings Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, kurā tika skaidrota 16.marta piemiņas pasākumu un Latviešu leģiona vēsture, juridiskais ietvars publisko pasākumu rīkošanai, kā arī vēlreiz atkārtota Latvijas valdības nostāja.
Ar vēstniekiem tikās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) un Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs un politiskā direktora pienākumu izpildītājs Jānis Mažeiks, aģentūru LETA informēja ĀM Preses un informācijas nodaļā.
ĀM ārvalstu vēstnieki tika iepazīstināti ar leģiona izveides vēsturi, un tika izskaidrota Latvijai saistošā Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostāja, kas prasa valstij nodrošināt pulcēšanās brīvību dažādu, arī pretēju viedokļu pārstāvjiem.
Latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika piekabināts, lai apietu šo konvenciju. Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk - nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tā kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu. Tāpat 16.marta pasākumos netiek izmantota nekāda nacistu simbolika, kuras lietošana publiskos pasākumos Latvijā ir aizliegta, tāpat kā bijušās PSRS simbolika.
Latvija stingri nosoda visas totalitārās ideoloģijas un Otrajā pasaules kara laikā pastrādātos noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus. Latvija kategoriski nosoda holokaustu kā vienu no briesmīgākajiem nacistu režīma noziegumiem un piemin tā upurus. Arī par 16.martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa - šī nav oficiāla piemiņas diena, un Latvijas valdības pārstāvji pasākumos nepiedalīsies. Vienlaikus Latvija kā demokrātiska valsts nodrošina visas cilvēka tiesības un brīvības, ieskaitot pulcēšanās brīvību. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.
Pasākumu apmeklēja arī Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji, aģentūrai LETA apliecināja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.