Lai pieņemtu pamatotu un valstiski atbildīgu lēmumu par to, kā rīkoties Saeimā gaidāmajā balsojumā par ES starpvalstu līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu, Nacionālā apvienība (NA) šodien ārlietu grupas atvērtajā sēdē nolēma, ka ir nepieciešams tikties ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku.
„Mēs esam izskatījuši un iepazinušies ar V. Dombrovska pagājšnedēļ parakstītā līguma nosacījumiem, taču ir ļoti svarīgi saprast, kā tie darbosies kontekstā ar jau pastāvošo Latvijas likumdošanu, kādu ietekmi atstās uz Latvijas kredītreitingu, kā arī to, kādas tam būs sekas šī un nākamā gada valsts budžeta kontekstā,’’ uzsver Nacionālās apvienības Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
R. Zīle uzskata, ka premjera parakstītais līgums ir jāvērtē kontekstā ar eirozonas dalībvalstu un kandidātvalstu fiskālo politiku regulējošo Stabilitātes un izaugsmes paktu, pērn pieņemto tā saukto ES ekonomiskās pārvaldības „sešpaku’’, kurā ietilpst piecas regulas un 1 direktīva, kā arī topošo „divpaku” (divas jaunas regulas) un līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi.
Jaunā līguma nosacījumi nedrīkstētu nonākt pretrunā ar šiem dokumentiem. Pēc R. Zīles domām, ar finanšu ministru būtu jāapspriež arī jautājums par t.s. strukturālā budžeta deficīta, kas ir jauns jēdziens, aprēķināšanas metodiku un tā iespējamajiem lielumiem šī un nākamā gada valsts budžetos.
Plānots, ka ES starpvalstu līgums par stingrāku fiskālo disciplīnu palīdzēs vairot stabilitāti ES un fiskālo jautājumu koordināciju starp dalībvalstīm, ļaus novērst valstu parādu krīzes atkārtošanos, kā arī vairos uzticību starp ES dalībvalstīm, kas ir politiski svarīgi.
Šā gada 2.martā līgumu par fiskālo disciplīnu parakstīja 27 valstis, tostarp Latvija, kurām tas vēlāk būs jāratificē savos parlamentos. Līgums stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis. Latvijā, līdzīgi kā citās ne-eirozonas valstīs, līgums stāsies spēkā, kad tiks pabeigta ratifikācijas procedūra un būs notikusi pievienošanās eirozonai.