Koalīcija arī šodien nespēja vienoties par iespējamu jaunu brīvdienu ieviešanu un nolēma jautājumu uz nenoteiktu laiku atlikt, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Koalīcijā par šo jautājumu ir dažādi viedokļi. Zatlera reformu partija (ZRP) piedāvā vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) jaunu brīvdienu vēlas tikai Lāčplēša dienā, 11.novembrī, savukārt neatkarīgo deputātu grupa rosina vispār uz pusgadu noteikt moratoriju jautājumā par jaunām brīvdienām.
Dombrovskis norādīja, ka "Vienotība" ir piesardzīga attiecībā uz jebkādas jaunas brīvdienas ieviešanu saistībā ar negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Tomēr principā ZRP piedāvājums varētu būt atbalstāms, tomēr tam nepiekrīt pārējie koalīcijas partneri.
ZRP līderis Valdis Zatlers saistībā ar savu ierosinājumu esot uzrunājis vairākas reliģiskās konfesijas un saņēmis pozitīvu viedokli. Viņš šodien solījās uzturēt šo tēmu aktuālu un sekot sabiedrības viedoklim.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda, ka viņš jaunas brīvdienas ieviešanas iespēju saskatot tikai 11.novembrī.
ZRP piedāvājums paredz, ka, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi - 15.augustā, ebreji - savos reliģiskajos svētkos.
ZRP norāda, ka tādējādi katram tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu. Tādējādi arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo, piemēram, par minēto svētku dienu varētu vienoties, noslēdzot darba līgumu.
Jau šobrīd likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantā par svētku dienām ir noteikts, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
ZRP norāda, ka šādā veidā valsts jau šobrīd ir izcēlusi šo svētku nozīmi, ņemot vērā ievērojamo Latvijā dzīvojošo pareizticīgo un vecticībnieku skaitu. Vienlaikus šī norma tomēr esot ļoti neskaidra un grūti piemērojama. Tādēļ nepieciešams risinājums, lai katrs cilvēks varētu pilntiesīgi svinēt sev nozīmīgus svētkus.
Šajā darba grupā varētu tikt izvērtēts arī Valsts prezidenta paustais atbalsts pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku noteikšanai par svētku dienu.
Kā ziņots, apvienības "Saskaņas centrs" frakcija izskatīšanai Saeimā 1.martā atkal iesniedza grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu. Tomēr parlaments šos grozījumus, tāpat kā pērn decembrī, noraidīja.