Latvijas Pensionāru federācijā (LPF) notikušas pārmaiņas – uz kuru pusi un kādu iespaidu tās atstās uz lielās organizācijas nākotni, rādīs laiks. Latgales Pensionāru apvienība nolēmusi atšķelties no federācijas un plāno dibināt citu pensionāru spēku, kuram būtu pārstāvniecība arī galvaspilsētā.
Latgales Pensionāru apvienības vadītāja Zofija Zujeva Neatkarīgajai paskaidro, ka Latgales pensionāri kopumā neesot bijuši apmierināti ar LPF vadības stilu, jo Latgale neesot pietiekami uzklausīta. «Iespējams, Rīgā domā, ka mēs neko nesaprotam, tomēr mums ir organizācijas visos Latgales novados, un, ja nepieņem mūsu viedokli un kritiku, tad neredzam, kā mēs varam sadarboties,» skaidro Z. Zujeva. Ar kādiem LPF lēmumiem latgalieši nav bijuši mierā? Vispirms jau pensiju samazināšana 2009. gada vasarā – pensionāri tam kopumā nepiekrita, taču viedoklis tika izteikts par visiem. «Mums arī nepatika, ka visu pensionāru vārdā slēdz vienošanās ar partijām pirms vēlēšanām,» sīkākos komentāros Z. Zujeva nevēlas iedziļināties, taču uzsver, ka Latgales Pensionāru apvienība vienmēr ir bijusi neatkarīga organizācija, bet ar LPF bijis sadarbības līgums. Z. Zujeva norāda, ka plānots veidot kādu alternatīvu LPF, kam būtu pārstāvniecība arī Saeimā, valdībā, kuras viedokli ņemtu vērā. «Vēlamies būt uzklausīti,» secina Z. Zujeva.
LPF ir lielākā pensionāru organizācija Latvijā, kas deklarējusi, ka pārstāv visu Latvijas pensionāru intereses un viedokli. Tā ir nozīmīgākā organizācija, ar kuru rēķinās valdība un Saeimas deputāti. Organizāciju jau vairākus gadus vada Aina Verze, kas stājās amatā mūžībā aizgājušā profesora Jāņa Porieša vietā.
«Par šo situāciju man jāsaka – diemžēl,» pensionāru organizāciju šķelšanos vērtē pensionāru organizācijā nesen kā ienākušais Andris Siliņš, kurš tagad vada LPF valdi. «Nesaskaņas brieda jau pusgadu, un tam pamatā ir arī diemžēl personiskas antipātijas. Uzskatu, ka tā ir liela muļķība. Liela enerģija tiek izšķiesta strīdos, ko varētu ieguldīt produktīvā darbā.» Ne vienmēr citas organizācijas saprot, ar ko nodarbojas LPF, ka tas ir smags darbs pie likumiem, dokumentiem, secina A. Siliņš, jo par daudziem lēmumiem, piemēram, to, ka pensionāri joprojām saņem pensiju piemaksas, jāpateicas tieši LPF. Tomēr viņš pieļauj, ka latgaliešu rīcība pasteidzinās pārmaiņas LPF, kurai ļoti nepieciešami jauni spēki. «Pensionāriem jābūt vienotiem, bet šādas šķelšanās vājina,» secina A. Siliņš.