Lai novērstu informācijas trūkumu par Saeimas komisiju pieņemtajiem lēmumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosina komisiju sēžu protokolos norādīt informāciju par pieņemtajiem un noraidītajiem priekšlikumiem, pamatojot pieņemtos lēmumus.
Šādas normas iestrādātas KNAB sagatavotajos grozījumos Saeimas kārtības rullī, kas otrdien, 3.novembrī, tiks skatīti Ministru kabinetā.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka Saeimas deputātiem, sniedzot gan individuālus, gan arī kolektīvus priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, būs jānorāda to nepieciešamības pamatojums un informācija par priekšlikumu gatavošanas gaitā notikušajām konsultācijām ar fiziskām vai privāto tiesību juridiskām personām.
KNAB uzskata, ka ikvienam indivīdam vai organizācijai ir tiesības likumīgā ceļā aizstāvēt savas intereses un lobēt nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas un kādus lēmumus ir ietekmējuši un kā interesēs lobētājs darbojas. Informācijas apmaiņai un lobētāju mijiedarbībai ar publiskās varas subjektiem jānotiek atklāti, lai arī citas interešu grupas var izteikt viedokli un būt informētas, ka tiek izteikti noteikta veida priekšlikumi.
Tā kā ne Saeimas deputātiem, ne arī pašiem lobētājiem nav pienākuma atklāt to personu loku, kuri cenšas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, nedz arī intereses, ko tie pārstāv, kā arī nav jāskaidro, kādēļ ir nepieciešams piedāvātais normatīvais akts, tad nav iespējams izsekot, kas ir ietekmējis lēmumu tā pieņemšanas procesā un kāpēc tāds ir bijis vajadzīgs, kas ir īpaši svarīgi likumu piemērošanas procesā. Piemēram, nav pieejama informācija par tām personām, kuras regulāri piedalās darba grupās, kādu komercsabiedrību vai biedrību, vai nodibinājumu lobētājs pārstāv, kā ar to sazināties, kādu lēmumu pieņemšanas procesu lobētājs cenšas ietekmēt, uzsver KNAB.
Viena no visbiežāk minētajām Saeimas lēmumu pieņemšanas procesa nepilnībām ir pamatojumu trūkums atbalstītajiem un noraidītajiem priekšlikumiem, tādēļ arī izstrādāti šādi grozījumi.