Noslēdzoties pirmajai – skaidrojošajai - sarunu fāzei par jaunā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta aprisēm, Latvijai arī nākamajā sarunu posmā jāturpina argumentēti cīnīties par mūsu valstij nozīmīgo kohēzijas politikas un lauksaimniecības tiešmaksājumu finansējumu.
To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzsvēra piektdien, 24.februārī, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju sarunām par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.
„Šodien komisijas sēdē apstiprinātā Latvijas pozīcijā nemainīgi akcentēta mūsu valsts prasība saglabāt kohēzijas politikas finansējumu līdzšinējā līmenī. Savukārt lauksaimniecības politikas tiešmaksājumu sadaļā uzsvars likts uz prasību rast Latvijai individuālu risinājumu šo maksājumu palielināšanā,” skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka Latvijai nākamajā sarunu fāzē, kuras galvenais uzdevums būs mazināt dalībvalstu nostāju atšķirības par Eiropas Komisijas sniegto budžeta piedāvājumu, jāturpina visos ES politikas līmeņos aktīvi skaidrot Latvijas nostāju.
„Turpmākajās sarunās izšķiroši svarīgi būs, vai mums par tiešmaksājumu palielināšanu un kohēzijas finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī izdosies pārliecināt tā dēvētās neto maksātājvalstis jeb dalībvalstis, kuras Eiropas Savienības budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem. Tādēļ kā pozitīvs signāls vērtējama nesen Francijas amatpersonu paustā izpratne par Latvijas nostāju,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica. Tāpat komisijas priekšsēdētāja pauž gandarījumu, ka Latvijas nacionālajā pozīcijā lielāka uzmanība pievērsta zinātnes un inovāciju jautājumiem, skaidri definējot Latvijas intereses jaunajā programmā „Horizonts 2020”.
Kā sēdē noskaidroja deputāti, jaunajā pozīcijā precizēta Latvijas prasība par lauksaimniecības tiešmaksājumu apjomu, prasot, lai Latvijas lauksaimnieku saņemtie tiešmaksājumi būtu vismaz 80 procentu apmērā no ES vidējā maksājumu līmeņa. Pagājušā gada vasarā prezentētajā Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājumā Latvijai tika piedāvāts lauksaimniecības finansējums 54 procentu apmērā no ES vidējā, kas mūsu valstij absolūti nav pieņemami.
Latvijas prasītie 80 procenti no ES vidējā līmeņa uz visa ES budžeta apjoma fona ir relatīvi ļoti neliels skaitlis – to nodrošināšanai papildus būtu nepieciešami tikai 2 miljardi eiro. Tādēļ šāda nostāja, prasot individuālu risinājumu Latvijai, varētu izsaukt mazāk negatīvu pretreakciju no ES neto maksātājvalstīm, Latvijas pozīciju deputātiem skaidroja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme, atzīmējot, ka individuālu pieeju Latvijas situācijai mūsu valsts gatavojas prasīt arī kohēzijas finansējuma jautājumā.