Satversmes 104.pants jau nosaka, ka cilvēkam ir tiesības saņemt informāciju, - ja Ventspilī cilvēks to prasa krieviski, tad krieviski saņem arī atbildi. Apkalpotu arī ķīniski, ja vajadzētu, šodien tiešraidē raidījumā "Dienas rīts" sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Aicināts komentēt pēc referenduma izskanējušo vēlmi ieviest pašvaldībās minoritāšu darba valodu, Lembergs skaidroja, ka pašvaldībai jau līdzšinējā kārtība liek atbildēt cilvēkam viņam saprotamā veidā.
"Ikdienā mēs komunicējam gan krieviski, gan angliski," pauda Lembergs, piebilstot, - ja vajadzētu, varētu arī ķīniešu valodā, tikai tas prasītu laiku tulka atrašanai.
Lembergs nesaskata problēmu līdzšinējā kārtībā, - pašvaldību darbiniekiem ir jābūt atsaucīgiem pret cilvēkiem.
Par referenduma cēloņiem Ventspils mērs sacīja, ka, viņaprāt, zināma atbildība gulstas arī uz tiem politiķiem, kas vairākkārt centušies sasteigt krievu skolu reformēšanu.
Lembergs atgādināja, ka 90.gadu beigās un 21.gadsimta sākumā jau bija vērojama tendence, ka samazinās bērnu skaits krievu skolās un tas aug latviešu skolās. Bet tad, valdībā ienākot "Jaunajam laikam", ar pēkšņu reformu tika pasteidzināta latviešu valodas apguve, kas instinktīvi radīja pretreakciju. Vēl asāku sabiedrības pretreakciju radījis 2011.gada mēģinājums reformēt krievu skolas uz mācībām latviešu valodā.
Lembergs uzskata, ka krieviski runājošo sabiedrību vainot par šādu pretreakciju ir bezjēdzīgi, jo viņi instinktīvi, pēc savas izpratnes, centušies pasargāt bērnus, savukārt aktīvists Vladimirs Lindermans šo pretreakciju izmantojis savās interesēs.
Ventspils mērs uzskata, ka krieviski runājošo izvēle jau bija virzienā uz izglītību latviešu valodā un tam vajadzēja ļaut ritēt savu gaitu.