Latviešu valodas jautājums sasniedz Eiropu

 
©Publicitātes foto

«Referenduma oficiālie rosinātāji ir krievu ultranacionālisti, no kuriem viens bijis nacionālboļševiks, otrs – neonacistu grupējuma līderis. Neskatoties uz apšaubāmajiem iniciatoriem, krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā atbalstījuši arī vairāki Latvijas kreisie politiķi, arī ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, arī eiroparlamentārieši,» trešdien Strasbūrā norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

Tieši viņa iniciēja starptautiskas konferences norisi EP, kurā teju simt interesentus iepazīstināja ar situāciju, kāda izveidojusies trīs dienas pirms referenduma.

Savukārt EP Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Josefs Dauls ir izbrīnīts, kā vispār var būt jautājums par otras valodas noteikšanu. «Latvijā ir sava kultūra, kas ir daļa no Eiropas. Un es uzskatu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviešu valodā,» norāda J. Dauls.

«Priekš manim latviešu valoda ir otrā valoda. Tā arī rakstu anketās. Angļu, franču man ir svešvalodas, kuras arī brīvi runāju, bet tā nav dzimtā valoda, un tur ir liela atšķirība. (..) Es labprāt runāju latviski, un es gribu, lai tas būtu turpmāk. Lai mūsu bērni, mazbērni izmanto latviešu valodu kā otro, bet dzimtā valoda neizzūd,» uzsvēra EP deputāte Tatjana Ždanoka, kura ir viena no iepriekš pieminētajiem eiroparlamentāriešiem, kas iestājas par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā.

EP mītnes vietā Strasbūrā bija virkne Latvijas ekspertu, kas skaidroja latviešu valodas nozīmību. To, ka Latvijā jābūt vienai valodai, norādīja arī bijušais EP prezidents Ježijs Buzeks. «Latvija ir izpildījusi visas prasības, kas jānodrošina mazākumtautībām valodas jautājumā. (..) Var lietot savu dzimto valodu izglītības iegūšanā. Visas prasības no Eiropas likumdošanas Latvija ir izpildījusi. Man jāsaka, es nesaprotu šo referendumu un jēgu, ko vēlas panākt ar to,» uzsver iepriekšējais EP vadītājs.

Viņš ir runājis ar vairākiem Latvijas vēstniekiem, kuri pārliecinājuši, ka situācija nav tāda, kā to dažkārt pasniedz kreisi noskaņotie.

Zīmīgi, ka viena no konferences dalībniecēm bija ieradusies kā Latvijā dzīvojoša Krievijas pilsone, kura notiekošo raksturoja kā nepieņemamu, un viņa rosina sestdien balsot pret ieceri Latvijā noteikt otru valodu.

«Es, Latvijas krieviete, esmu kategoriski pret ideju ieviest Latvijā krievu valodu kā otru valsts valodu divu iemeslu dēļ – gan kā speciāliste, gan kā privātpersona. Sākšu ar pirmo. Diplomātiskajā etiķetē ir četri pamatprincipi. Lai pasaulē nebūtu etnisku konfliktu un karu, visām valstīm tie obligāti jāievēro. Pirmais – suverenitāte, otrais – valstu līdztiesība, trešais – teritoriālā nedalāmība, ceturtais – neiejaukšanās iekšējās lietās,» teica Jeļena AvotiņaJekateriņičeva. Viņa turpināja: «Pati ideja ieviest Latvijā otru valsts valodu būtībā līdzinās tam, kā publiski kāds dedzinātu valsts karogu vai izmantotu to kā kabatlakatiņu pret iesnām. Vai arī – sāktu izsmiet valsts himnas tekstu vai mūziku. Valsts simbola necienīšana – tā ir suverenitātes principa pārkāpšana. Tāpēc kā speciāliste esmu kategoriski pret manu dzimto krievu valodu kā otru valsts valodu neatkarīgā un līdztiesīgā Latvijā. Līdzīgi tam, kā atbalstīšu krievu valodu kā valsts valodu Krievijā.»

Viņa teica: «Nekādas etniskās diskriminācijas Latvijā nav. Ne man, ne maniem ģimenes locekļiem nekādu krievu valodas lietošanas ierobežojumu nav bijis, arī karjeras ierobežojumu etniskās piederības dēļ nav bijis.

 

Abonē