SC: jārisina to iedzīvotāju problēmas, kuru daudzdzīvokļu mājas atrodas uz privātas zemes

14.februārī plkst.12.00 politiskās apvienības "Saskaņas centrs" 11.Saeimas deputātu frakcija tiksies ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem. Plānots apspriest problēmas, kādas rodas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņu mājas atrodas uz privātīpašumā esošas zemes.

- Mūsu frakcijā pastāvīgi vēršas cilvēki, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas atrodas uz privātas zemes. Visbiežāk tie ir Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāji, dažkārt - no citām pilsētām. Visi šie cilvēki ir spiesti maksāt nesamērīgi augstu nomas maksu par zemi, uz kuras atrodas dzīvojamā ēka. Ir gadījumi, kad ģimene, kas dzīvo tipveida trīsistabu dzīvoklī, ir spiesta zemes īpašniekam maksāt ap 100 latu mēnesī, - stāsta "Saskaņas centra" 11.Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. - Atgādināšu, ka, atbilstoši likumam "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", ja uz zemes, kam īpašumtiesības atjaunojis bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks, atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, tad pusēm ir rakstiski jāvienojas par nomas maksas lielumu. Ja vienoties nav izdevies, tad, atbilstoši likumam, zemes nomas maksa tiek noteikta 6% apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības. Turklāt nomniekam papildus ir jākompensē iznomātājam zemes nodokļa izmaksas.

"Saskaņas centra" 11.Saeimas frakcija ir noskaņota ne tikai apspriest izveidojušās problēmas ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, bet arī pieprasīt no šīs institūcijas iesniegt rīcības plānu, kā atrisināt šo sarežģīto situāciju. Acīmredzami, ka dzīvokļu īpašnieki mājās, kuras gadījuma pēc tikušas uzceltas uz zemes, kas tagad pieder privātpersonām, ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem, un daudziem no viņiem ienākumi neļauj maksāt nesamērīgi augstu nomas maksu. Saprotams ir arī tas, ka šo zemes gabalu īpašnieki nekādi citādi tos nevar izmantot, vienīgi iekasēt nomas maksu. Taču šī situācija prasa neatliekamu risinājumu, tāpēc mēs gaidām konkrētus priekšlikumus no Tieslietu ministrijas.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais