Saeimas deputātu kandidāti jau tuvākajā laikā varētu būt droši, ka visi viņu atbalstītāji varēs nobalsot, neraugoties uz to, kur vēlēšanu dienā tie atradīsies. Politiķi ir pieņēmuši ideju par depozītbalsojuma ieviešanu.
Jurists un vēlēšanu likumu eksperts Arvīds Dravnieks ir gandarīts, ka ideja par savas balss atdošanu pirms Satversmē noteiktā laika beidzot guvusi dzirdīgas ausis un tagad atlicis tikai veikt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, lai, īslaicīgi pirms vēlēšanām pametot valsti, ikviens varētu balsot. Šai idejai piekritis arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars.
A. Dravnieks norāda, ka pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība, kas nosaka, ka nobalsot var tikai noteiktajā dienā, izstrādāta tādēļ, lai cilvēkiem pirms izvēles izdarīšanas līdz pat pēdējam brīdim būtu iespēja mainīt savu lēmumu, jo Latvijā nav retums, ka īsi pirms vēlēšanām atklātībā nonāk vienai vai otrai politiskajai partijai liktenīga informācija.
Negatīvā puse šai sistēmai ir tā, ka ne vienmēr pirms vēlēšanām no valsts izbraukušajiem cilvēkiem ir pieejams kāds no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem un viņiem nav iespējams realizēt Satversmē garantētās tiesības. Situācijā, kad kāda deputāta kandidāta palikšanu aiz strīpas nosaka tikai dažas vai pat viena balss, šāda sistēma neesot pieņemama. «Piemēram, 10. Saeimas vēlēšanās viena deputāta likteni izšķīra mazliet vairāk par desmit balsīm, bet 11. Saeimas – pat viena balss,» stāstīja A. Dravnieks. Viņš gan atzīst, ka valstij nav statistikas, cik balsu nav nodots īslaicīgas izbraukšanas dēļ no valsts, taču tam neesot noteicošas nozīmes.
Lai ikviens varētu realizēt savas tiesības un vēlēšanas maksimāli atspoguļotu vēlētāju gribu, tiks ieviests depozītbalsojums. Proti, pirms izbraukšanas no valsts, savu balsi varēs nodot kādā no vēlēšanu komisijām. Aploksnē ievietotais vēlēšanu biļetens tiktu ievietos lielākā aploksnē un gaidītu savu kārtu vēlēšanu dienā.
Gadījumā, ja vēlētājs no ceļojuma tomēr būs atgriezies ātrāk, viņš varēs saņemt savu aploksni atpakaļ un iet uz vēlēšanām un pat mainīt iepriekšējo izvēli. Protams, viņš būs tiesīgs to arī nedarīt – šādā gadījumā spēkā paliks iepriekš komisijā nodotais balsojums.
A. Dravnieks gan atzīst, ka, veidojot likumu grozījumus, būs jāpiestrādā, lai nepieļautu situāciju, kurā negodprātīgs pilsonis apzināti nobalsotu vairākas reizes. Tiesību eksperts arī norādīja, ka nav akceptējama aizvien lielāku atbalstu gūstošā ideja par parlamenta balsojumu deklarētajai dzīvesvietai noteiktos vēlēšanu iecirkņos.
«Visā pasaulē vēlēšanu sistēmas attīstās, lai mandātu sadalīšanu padarītu pēc iespējas godīgāku un pašu balsojumu vēlētājam nesarežģītu. Piemēram, Saeimas vēlēšanās pašlaik var nobalsot jebkurā iecirknī, bet pašvaldību – nē. Ja arī parlamenta vēlēšanās ierobežos brīvību izvēlēties vietu, kur balsot, tad daudziem tas būs nepatīkams pārsteigums,» saka A. Dravnieks. Viņš atzīst, ka, nosakot konkrētu vietu, kurā vēlētājs varēs nobalsot, vēlēšanu rīkotāji vēlēšanu procesu padarīs vienkāršāku sev, nevis vēlētājiem.