Joprojām nav skaidrs, vai un kādā formā Latvijas likumdošanā iestrādāt fiskālās disciplīnas normu, ko janvāra beigās akceptējušas 25 Eiropas Savienības (ES) valstis. Politiķi vairs nav tik pārliecināti, vai taupības princips būtu jādefinē Satversmē vai pietiktu tikai ar speciālā likuma radīšanu, tikmēr premjers uzskata, ka jautājums noteikti nebūtu nododams referendumam.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka Latvijā par fiskālās disciplīnas jautājumu nebūtu jārīko referendums, jo šo jautājumu risināšot vien speciālais likums, savukārt par pievienošanos ES un eiro zonai Latvijas iedzīvotāji jau lēma 2004. gada referendumā.
30. janvārī neformālajā Eiropadomes sēdē Briselē panākta konceptuāla vienošanās par jauno starpvalstu līgumu fiskālās disciplīnas stiprināšanai starp 25 ES dalībvalstīm. Līgums visām ES valstīm noteiks vienādus budžeta veidošanas principus, kas nepieļaus izšķērdīgus tēriņus un dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.
Neatkarīgo deputātu sešnieks, kā arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) solījusi fiskālās disciplīnas jautājumu izvērtēt objektīvi, neizmantojot šo valstij tik svarīgo izšķiršanos politiskajās intrigās. Tikmēr Saskaņas centrs (SC) pauž pretēju viedokli, atzīstot, ka negrasās atbalstīt strīdīgo normu. SC Saeimas frakcijas vadītājs Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo akcentēja: kreisajam flangam nešķiet pareiza nedz pati taupības ideja, nedz valsts pamatlikuma piesārņošana ar fiskālās disciplīnas normām. «Satversmi nedrīkst piesārņot ar visu, kas vien ienāk prātā. Kas notiks tad, ja pēc gada nāks jauna valdība, kura vairs negribēs taupīt? Atkal vērsim vaļā Satversmi?» pauda deputāts. Tāpat V. Agešins atzina, ka taupība vēl nevienai valstij nav palīdzējusi kļūt bagātai, jo pašmērķīga vēlme ietaupīt bremzējot jebkādu attīstību. «Turklāt fiskālās disciplīnas normas atņems Latvijai pēdējās ekonomiskās neatkarības paliekas. Par budžeta deficīta apmēru un atbalstāmajām nozarēm ir jāstrīdas šeit, Latvijā, nevis jāļauj Eiropai lemt par lietām, kuras tā nemaz nepārzina,» bija pārliecināts V. Agešins.
ZZS pārstāve Ilona Jurševska, kura strādā gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan Satversmes grozījumu darba grupā, akcentē, ka pirms lemšanas Saeimā par fiskālās disciplīnas ieviešanu ir jāizvērš plaša diskusija ar finanšu sektora ekspertiem, ekonomistiem un sabiedrību. «Eiropa vairs nav tik strikta savā prasībā par fiskālās disciplīnas nostiprināšanu suverēno valstu konstitūcijās. Tādēļ Latvijai būtu nopietni jāizvērtē, vai šo principu definēt tikai speciālajā likumdošanā vai tomēr aprakstīt arī valsts pamatlikumā,» norādīja politiķe.
Taupības principu definēšana vienīgi speciālajā likumā būtu daudz vienkāršāka nekā paralēlu grozījumu veikšana arī Satversmē. Proti, likumu Saeima varētu pieņemt ar aritmētisko vairākumu jeb 51 deputāta balsi, ko spēj nodrošināt koalīcija un tai lojālais neatkarīgo deputātu sešnieks. Satversmes grozījumi būtu jāakceptē divām trešdaļām jeb vismaz 67 Saeimas deputātiem, bet tas savukārt nozīmē nepieciešamību koalīcijai vienoties ar daļu no opozīcijas spēkiem. Apzinoties šo situāciju, janvārī ar politiskajām partijām tikās arī Valsts prezidents, kas vēlējās saņemt apstiprinājumu, ka partiju savstarpējie rēķini netraucēs pieņemt lēmumus.