Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA – Anti Counterfeiting Trade Agreement) saturs vairs nav maināms, taču tas vēl ratificējams Saeimā.
Koalīcijas partiju viedokļi par dokumentu ir atšķirīgi – Vienotības flagmanis Valdis Dombrovskis uzskata, ka ar to viss ir kārtībā, savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava, kā arī opozīcijā esošais Saskaņas centrs (SC) uzsver, ka argumenti ACTA ratificēšanai nav pārliecinoši.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka pēc nolīguma ratificēšanas Latvijā nekas nemainīsies, jo dokumentā ietvertas normas, kas jau ir Latvijas likumos. Atbildot uz pārmetumu par pārlieku izplūdušajiem nolīguma formulējumiem, piemēram, kurš būs tiesīgs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzēja atļauju uzzināt informāciju par konkrētu interneta pakalpojuma abonementu, atbilde no EM ir tieša – tas noteikts Latvijas likumdošanā.
«Nolīgums nav paredzēts, lai risinātu nacionālās lietas, piemēram, krimināltiesiskos jautājumus, tā nav mūsu darīšana. Nolīgumu mēs saskaņojām ar Tieslietu ministriju, un tas neparedz izmaiņas nedz pašreizējā Krimināllikumā, nedz procesa likumos,» saka J. Pūce.
Tomēr portāla www.manabalss.lv pārstāvis Armands Leimanis uzskata, ka EM stāsta «puspatiesības, kas neatbilst realitātei». ACTA oponents uzsver, ka nolīgums ir pārāk izplūdis un interpretējams ļoti plaši. «Piemēram, jēdziens «kompetentās iestādes» nav konkrēts, mums katram ir iespēja mainīt tā nozīmi. Tāpēc pieprasīt datus par interneta abonentiem varēs jebkurš. Interneta pakalpojumu sniedzēji nolīgumu varēs izpildīt, tikai veicot noteiktu monitoringu, kas būs saistīts ar cenzūru,» saka A. Leimanis.
EM valsts sekretārs šādai interpretācijai nepiekrīt, jo jēdziens «kompetentās iestādes» esot stingri definēts.
Koalīcijā pret ACTA iebilst Nacionālā apvienība, tās pārstāvis J. Dombrava uzskata, ka gan Latvijas iedzīvotājiem, gan Saeimas deputātiem būtu vēlams kārtīgi iepazīties ar interneta iespējām. «Daudziem internets asociējas ar draugiem.lv vai epasta atvēršanu, bet internetā var arī attālināti piekļūt otra cilvēka datoram un apskatīt viņa failus. Ja ACTA tiks pieņemts, pieļauju, ka pret pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem varētu uzsākt tiesvedību, jo arī bez īpaša nodoma jebkuram datorā būs saglabājusies kāda bilde no kāda portāla, kas ir autortiesību subjekts,» saka J. Dombrava.
Savukārt SC deputāts Sergejs Mirskis aizstāv intelektuālā īpašuma noteikumu pārkāpējus internetā, jo, pēc politiķa domām, tā ir gandrīz vienīgā iespēja izglītoties.
«Ne visi cilvēki var visu nopirkt, jo īpaši jaunieši! Līgums vēl vairāk ierobežos viņu iespējas kaut ko redzēt, kaut ko dzirdēt un palasīt. Tātad mūsu jaunieši faktiski mazāk attīstīsies,» prognozē deputāts.