Šodien Eiropadomes sanāksmē Eiropas Savienības nacionālo valstu vadītājiem būs pieejams gan fiskālās disciplīnas līguma projekts, gan līgums par Eiropas stabilitātes mehānisma nodibināšanu.
Lai gan abi šie dokumenti nākotnē būtiski ietekmēs ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijas politiskajā vidē par tiem joprojām tiek spriests kā par kaķi maisā.
Jau vairākus mēnešus Latvijā tiek spriests par Eiropas Savienības (ES) prasību pakļauties vienotai fiskālajai disciplīnai, kas visas dalībvalstis piespiestu dzīvot taupīgi un novērstu situāciju, kad uz bagātāko valstu rēķina tiek glābti izšķērdīgākie partneri. Tiesa, paralēli ES tomēr strādā arī pie izmaiņām Lisabonas līgumā, lai legalizētu īpaša fonda izveidi, kurā, katrai eirozonas valstij iemaksājot noteiktu summu, tiktu krāti līdzekļi bankrota priekšā nonākušo kaimiņu atbalstam. Šādas izmaiņas Lisabonas līguma 136. pantā nepieciešamas tāpēc, ka Eiropas vienotās valūtas izveides brīdī ES definēja, ka eiro netiks izmantots, lai glābtu nesaimnieciskākās dalībvalstis. Tomēr, iestājoties 2008. gada krīzei, radās nepieciešamība sniegt šādu finansiālu palīdzību, un tas tika darīts, aplinkus apejot aizliegumu un izveidojot atsevišķu privātu fondu.
Būs jāratificē
Ministru prezidenta ārštata padomnieks ES jautājumos, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis no Briseles sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka Latvijā par abiem šiem dokumentiem valda vairāk minējumu nekā zināšanu. Arī Neatkarīgā, cenšoties vairākiem Saeimas deputātiem un ministriju pārstāvjiem lūgt Latvijas viedokli par dokumentiem, kurus mūsu valstij tuvākajā laikā nāksies parakstīt, saņēma aptuvenas atbildes un aizbildinājumus, ka šie jautājumi būtu vēl jāpapēta. P. Vinķelis skaidro, ka diskusija par Lisabonas līguma ratificēšanu vai neratificēšanu ir nevietā, jo mūsu valstij ir ļoti maz iespēju to neatzīt. Pirmkārt, ES pamatlīgumus, pie kuriem pieskaitāms arī Lisabonas līgums, var grozīt vienīgi ar visu dalībvalstu piekrišanu, tāpēc mūsu vilcināšanās var nobremzēt visai Eiropai svarīgu stabilizācijas mehānismu. Otrkārt, Latvijas valdība šo dokumentu jau ir parakstījusi, un arī parlamentam līdz 2013. gada 1. janvārim tas jāakceptē. P. Vinķelis arī uzsvēra, ka, ratificējot Lisabonas līguma labojumus, Latvija vēl automātiski neuzņemas nekādas finansiālas saistības, tikai formāli dod piekrišanu glābšanas fonda izveidei: «Precīzu iemaksu kārtību un apmērus regulēs Eiropas stabilitātes mehānisma nodibināšanas līgums, kas Latvijai šobrīd nav jāpieņem. Šis dokuments mums būs svarīgs tikai tad, kad un ja pievienosimies eirozonai.» Pēc šā brīža aplēsēm, Latvijai varētu būt jāveic 40 miljonu latu iemaksas piecus gadus. P. Viņķelis neslēpa neizpratni, kāpēc Latvijas politiķi pauž tādu satraukumu par nepieciešamību ratificēt Lisabonas līgumu, ja pamatā tas ir formāls solis. Līdzīgi uzskata arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuraprāt, līguma ratificēšana ir pašsaprotama.
Aizbildinās ar slepenību
Izmaiņas Lisabonas līgumā un dokuments, kas tālāk definēs glābšanas fonda darbības mehānismus, ir cieši saistīts arī ar Latvijā plaši apspriesto fiskālās disciplīnas ieviešanu. Jaunais līgums visām dalībvalstīm noteiks kopīgu un stingrāku taupību, nodrošinot sabalansētu budžetu – valsts parāda līmenis nedrīkstēs pārsniegt 60%, budžeta deficīts 3% un strukturālais deficīts 0,5% no IKP. Tāpat ES paģēr, ka šie normatīvi visu eirozonas valstu nacionālajos tiesību aktos ir jāiekļauj obligāti, bet pārējām ES valstīm – rekomendējoši.
Taču daudzi Latvijas politiķi, nespējot komentēt Lisabonas līguma izmaiņas un fiskālās disciplīnas būtību, atsaucas uz daļēju šo dokumentu slepenību un ierobežoto pieejamību attiecībā uz Latvijas pozīciju pret šīm novitātēm. Tikmēr P. Viņķelis atgādina: valdībai to parakstot, Lisabonas līguma ratifikācijas likumprojekts jau oktobrī tika iesniegts Saeimai, un šo grozījumu anotācija, kā arī pilnais teksts ir brīvi pieejams Saeimas interneta vietnē. Līdzīgi esot arī ar fiskālās disciplīnas līgumu. Lai gan pati ES šim dokumentam piešķīrusi ierobežotas pieejamības statusu un arī nacionālo valstu valdības to oficiāli neizplata, tomēr vietnē www.openeurope.org.uk esot atrodams šā līguma projekta jaunākais variants.
Jaunākais projekts
Tikmēr pagājušās nedēļas nogalē ziņu aģentūras AFP rīcībā bija nonācis jaunākais dokumenta projekts, kas liecināja, ka turpmāk Eiropas valstis finansiālu palīdzību saņems tikai tad, ja būs ratificējušas jauno ES budžeta līgumu, kas paredz ieviest tā dēvēto zelta likumu sabalansēta budžeta sasniegšanai. Šādu prasību izvirzījusi Vācija, un tā tieši ietekmē Īriju, kas kopā ar Grieķiju un Portugāli jau saņēmusi finansiālu palīdzību ES.
Savukārt Latvija jau ir sākusi aktīvu darbu pie fiskālās disciplīnas ieviešanas. Saeimas Juridiskā komisijas izveidotā darba grupa varētu pētīt šo principu definēšanu Satversmē, tikmēr bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka precīzas fiskālās disciplīnas normas tiks noteiktas atsevišķā speciālā likumā.